Pēc tam, kad Uzvaras parkā tiks demontēts padomju armijai veltītais piemineklis, tur nevajadzētu izvietot jaunus vēstures pieminekļus, šādu viedokli pauž arhitekti, kuri iesaistīti diskusijā par Uzvaras parka attīstību pēc padomju armijas pieminekļa nojaukšanas.
Okupantu pieminekļa nojaukšana: arhitekti iesaka neizvietot Uzvaras parkā jaunus vēstures pieminekļus
Lai noskaidrotu arhitektu, ainavu arhitektu un pilsētplānotāju viedokļus, 13.jūnijā Latvijas Arhitektu savienības namā tika rīkota domapmaiņa. Kā teikts ziņojumā, ar kuru šodien iepazīstināja Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas deputātus, ieteikums neizvietot pieminekļus un skulpturālus objektus, kas saistīti ar vēsturiskām, sociālām vai politiskām idejām, personībām un notikumiem, izteikts, lai atbrīvotu iedzīvotāju atpūtas teritoriju no ideoloģijas klātbūtnes.
Tiek rosināts izmantot ūdeni kā pieminekļa vietu emocionāli un fiziski attīrošu līdzekli - nojauktā pieminekļa baseina un pazemes daļu izveidotajā padziļinājumā izveidot ūdenstilpni. Jaunizveidoto ūdenstilpni vēlāk iespējams savienot ar Mārupītes ūdensteces sistēmu, nodrošinot ūdens apmaiņu.
Eksperti arī iesaka paplašināt un papildināt parkā jau esošās aktīvās atpūtas iespējas, ierīkojot nepieciešamo infrastruktūru - celiņus, inventāra nomas punktus, labierīcības u.c. Tiek ieteikts paredzēt atsevišķu tīklojumu ātrai plūsmai, piemēram, velobraukšanai, skrituļošanai, skriešanai, slēpošanai, kā arī atsevišķu - lēnai plūsmai, pastaigām.
Parku ieteikts veidot, izmantojot mūsdienīgus ainavu arhitektūras paņēmienus un saglabājot Georga Kūfalta ieviestos parka kompozīcijas principus - plašas, saulainas lauces, nelielas koku un krūmu grupas. Pilnveidot parka daļu savstarpējos savienojumus ar jaunām gājēju pārejām pār Bāriņu un Slokas ielu, tiltiņiem pār Mārupīti, savienojumiem ar tuvējām apkaimēm.
Eksperti rosina pieminekļa nojaukšanas laikā pārdomāti iekārtot teritorijas nožogojumu ne tikai drošības, bet arī informācijas izplatīšanas nolūkos.
Nožogojumu ieteicams veidot necaurredzamu, izmantojot tā virsmu skaidrojošas informācijas izvietošanai - stāstot par pieminekļa demontāžas iemesliem.
Ieteikts veidot necaurredzamu nožogojumu, kas samazinātu iespēju uzņemt manipulatīvas fotogrāfijas, ko izmantot propagandas nolūkiem.
Ņemot vērā Uzvaras parka ainavisko un kultūrvēsturisko vērtību, labāko telpisko un inženiertehnisko risinājumu atrašanai tiek ieteikts rīkot atklātu metu konkursu.
Pēc speciālistu ieteikuma, svarīgākais esot nesteigties ar risinājumu meklēšanu, kā arī ļaut vietai un cilvēkiem atpūsties un izbaudīt teritoriju bez pieminekļa.
Komitejas sēdē diskusijās deputāti pauda lielākoties atbalstu pieminekļa nojaukšanai, vēršot uzmanību uz to, lai jau sākotnēji tiktu paredzēti risinājumi, kā parks izskatīsies uzreiz pēc pieminekļa nojaukšanas. Piemēram, tika pieminēts dīķis pieminekļa pakājē, kuru plānots saglabāt, noņemot betona plāksnes. Pagaidām neesot skaidrs, kāds tas tiks izveidots.
Izskanēja ierosinājums pēc iespējas ātrāk sākt sarunas ar demontāžas projekta autoriem, lai meklētu risinājumus šai parka daļai pēc pieminekļa demontāžas.
Vienīgais deputāts, kurš atklāti pauda viedokli pret pieminekļa nojaukšanu, bija Latvijas Krievu savienības pārstāvis Vladimirs Buzajevs, kurš uzsvēra, ka nepiekrīt "šādiem barbariskiem projektiem".
Komiteja pieņēma zināšanai Pilsētas attīstības departamenta ziņojumu.
LETA jau ziņoja, ka Saeima pieņēma likumu "Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā", kas nosaka, ka totalitāros režīmus slavinoši objekti būs jādemontē līdz 15.novembrim.
Likumā noteikta Uzvaras parkā esošā pieminekļa nojaukšana. Tā pazemes daļas demontāža būs jāveic līdz 2023.gada 30.jūnijam. Pārējos demontējamos objektus līdz 31.jūlijam noteiks Ministru kabinets.
Jautājums par pieminekļu nojaukšanu īpaši aktualizējās pēc Krievijas sāktā kara pret Ukrainu.