Gerhards: Koalīcija vienojusies par jauniem ciršanas noteikumiem šķeldas ieguves palielināšanai

Ministrs (NA) skaidroja, ka šķelda ir Latvijas atjaunojamais energoresurss un nepieciešama ātra apkures pārkārtošanās no dabasgāzes uz šķeldu.

Līdz ar to plānots ieviest koksnes ciršanu ar mazāka izmēra galvenās cirtes caurmēru, kas ļautu cirst jaunākus kokus un palielināt Latvijas šķeldas ieguves apjomus par 20%. Gerhards uzsvēra, ka šāda sistēma jau kopš 2017.gada darbojas Igaunijā, bet vēl ilgāku laiku veiksmīgi tiekot īstenota Skandināvijas valstīs.

Gerhards skaidroja, ka, ieviešot šo sistēmu, paredzēts obligāts nosacījums trīs gadu laikā atjaunot izcirstās platības ar kvalitatīvas koksnes stādījumiem. Tāpat nav paredzēts cirst piejūras mežus, bet izcirtumos būs prasība atstāt vairāk ekoloģisko koku.

 Jau ziņots, ka dabas aizsardzības organizācijas ceļ trauksmi par valdības virzītajiem grozījumiem noteikumos par koku ciršanu mežā, kas ļautu cirst jaunākus kokus, aģentūru LETA informēja organizāciju pārstāvji.

Ministru kabineta darba kārtībā vien dienu pirms 21.jūnija sēdes iekļauti grozījumi noteikumos par koku ciršanu mežā, kas pieļautu jaunāku mežu izciršanu. Šie grozījumi jau divreiz apstādināti sabiedrības spiediena dēļ, bet tagad tiek virzīti vēlreiz pretēji ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) solījumam, ka tie netiks skatīti, kamēr nebūs vienošanās starp dabas aizsardzības organizācijām un meža nozari, norāda vides organizācijas.

Tās atgādina, ka noteikumu grozījumi, kas ļautu izcirst jaunākus priežu, egļu un bērzu mežus, pirmoreiz tika virzīti jau 2017.gadā un atkārtoti - 2019.gadā.

Otrajā reizē to virzība tika apturēta, solot, ka Ministru kabinetā par to netiks lemts, kamēr nebūs panākta vienošanās starp iesaistītajām pusēm. Kopš tā laika diskusijas par šo jautājumu nav notikušas, bet noteikumu grozījumi tiek virzīti jau trešo reizi.

Dabas aizsardzības organizācijas jau iepriekš uzsvērušas, ka šo noteikumu grozījumu rezultātā tiks kāpināti ciršanas apjomi, tā noplicinot mežu dabas daudzveidību un mazinot iespējas sasniegt klimata pārmaiņu mazināšanas mērķus. Noteikumu grozījumiem nav visaptveroši izvērtēti riski dabas un klimata ietekmēm.