Ar kupli apmeklētu gājienu noslēgusies Rīgas praida nedēļa, daudziem atstājot aiz sevis pozitīvu lādiņu un enerģiju, bet citiem joprojām neizpratni un apjukumu. Protams, ir ļaudis, kuriem ļoti grūti pierast pie tā, ka laiks un pasaule nestāv uz vietas. Turklāt praids jau Rīgā notiek tikai gandrīz divdesmito gadu – neviens taču nespēj tādā tempā pieņemt kaut ko jaunu, vai ne?

Bet, jā, skatījos pasākuma bildes un priecājos par smaidīgo cilvēku pūli – spilgti, koši, dzīvespriecīgi, prieks skatīties. Un tad kaut kur gājiena malā līdzās plakātam ar uzrakstu "GRĒKS TEVI PAZUDINĀS" stāvēja kāds nīgra paskata vīrietis ar mazu meitiņu rokās un uzrakstu "TĒTIS" uz krekla. Pieņemu, ka uz viņa automašīnas noteikti ir uzlīme "Latvietis".

Acīmredzot, kungs bija ieradies paust savu nepatiku pret praida gājienu, kā arī parādīt savai atvasei, cik pretīgi un riebīgi ir tie geji. Un, lūk, es domāju par to nabaga bērnu, kurš atrodas dusmīgu un ar dzīvi neapmierinātu vīriešu ielenkumā, kas ģērbušies pelēkās drēbēs, tur rokās nesmukus plakātus un ik pa laikam izkliedz garāmgājējiem kādu debilu saukli.

Tikmēr garām iet bars ar smaidīgiem, krāšņiem un ar dzīvi apmierinātiem cilvēkiem. Viņiem ir spilgtas un stilīgas drēbes, krāsaini karogi, episki kostīmi, fantastiski meikapi un viss pārējais, kas mazām meitenēm visvairāk patīk. Bet blakus ir nīgrs tētis, kurš droši vien savam bērnam jau agrā bērnībā vēlas iemācīt, ka īsts latvietis nedrīkst būt priecīgs, bet ciešanas un grūtgalvība ir latviskā dzīvesziņa. "Meitiņ, paskaties uz šiem skaistajiem un priecīgajiem cilvēkiem – īsti nezinu, kā lai to tev izskaidro, bet tas nav normāli!"