Jau pagājušajā rudens, ziemas periodā saņemtie rēķini par elektroenerģiju un apkuri, pirms tika ieviests valsts atbalsts, daudziem šķita "kosmiski", bet nu ir skaidrs, ka gaidāmajā rudens/ziemas sezonā tie būs vēl iespaidīgāki. Kamēr ministrijās un valdības gaiteņos spriež par iespējamajiem atbalsta pasākumiem iedzīvotājiem energoresursu sadārdzinājuma kompensēšanai, daudzi iedzīvotāji un arī uzņēmēji nesēž rokas klēpī salikuši, bet domā, kādus uzlabojumus savās mājās var veikt paši, lai rēķini būtu mazāki. Un viens no populārākajiem risinājumiem šobrīd ir saules paneļu uzstādīšana, ko sekmē arī pavasarī apstiprinātās grantu programmas. Taču vienlaikus jāapzinās arī darvas karote medus mucā, - ne katrs paneļus likt gribētājs atbalsta saņemšanai kvalificējas un atbalsts nenozīmē pilnīgu projekta finansēšanu. Papildus tam ir bažas, ka lielā pieprasījuma dēļ tirgū parādās arvien vairāk apšaubāmas kvalitātes piedāvājumu.
Abonentiem
Saules paneļu bums - uzstādītāja pieredze, tautas pieprasījums un atbalsta programmu trūkumi
Vispirms jāņem vērā, ka ir divas programmas, kurās mājsaimniecības var pieteikties atbalsta saņemšanai par saules paneļu uzstādīšanu. Vienu administrē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pakļautībā esošais Vides investīciju fonds (VIF), bet otru - Ekonomikas ministrijas pārraudzībā esošā "Attīstības finanšu institūcija "Altum"". Uz pirmo acu uzmetienu šķiet, ka tās ir ļoti līdzīgas, bet patiesībā starp abām atbalsta programmām pastāv virkne atšķirību, kas arī var ietekmēt mājsaimniecības izvēli par labu kādai no tām.