Krievija piedraud Lietuvai saistībā ar sankcijām pakļautajiem dzelzceļa pārvadājumiem uz Kaļiņingradu

Krievijas Ārlietu ministrija izsauca Lietuvas augstāko diplomātisko pārstāvi Maskavā, lai izteiktu protestu un pieprasītu nekavējoties atcelt "klaji naidīgo" lēmumu, bet Kremlis situāciju raksturoja kā "vairāk nekā nopietnu".

"Situācija ir vairāk nekā nopietna," žurnālistiem sacīja Kremļa preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs. "Šis lēmums ir patiešām iepriekš nepieredzēts. Ar to tiek pārkāpts viss," viņš paziņoja.

"Ja drīzumā kravu tranzīts starp Kaļiņingradas reģionu un pārējo Krievijas Federāciju caur Lietuvu netiks pilnībā atjaunots, Krievija patur sev tiesības rīkoties, lai aizsargātu savas nacionālās intereses," norādīja Krievijas Ārlietu ministrija.

Notā, ko Lietuvas Ārlietu ministrija iesniedza Maskavas pilnvarotajam pārstāvim Sergejam Rjabokoņam, noraidīti Krievijas publiskajā telpā izskanējušie apgalvojumi, ka Lietuva aizliegusi tranzītu starp anklāvu un pārējo Krieviju. Tajā paskaidrots, ka apturēti tikai tie pārvadājumi, uz kuriem attiecas ES sankciju režīms, bet pārējie preču un pasažieru pārvadājumi turpinās.

"Lietuva nav noteikusi nekādus vienpusējus, individuālus vai papildu ierobežojumus tranzītam. Lietuva konsekventi ir izpildījusi ES sankcijas, kurām ir atšķirīgi pārejas periodi un spēkā stāšanās termiņi," paskaidroja ministrijā.

Krievijas aģentūra "RIA Novosti" ziņo, ka otrdien darba vizītē Kaļiņingradā esot ieradies Krievijas Drošības padomes sekretārs Nikolajs Patruševs, kuram ar vietējām amatpersonām paredzēta tikšanās par drošības jautājumiem. Tomēr Drošības padomes pārstāvis presei norādījis, ka vizīte esot bijusi plānota vēl pirms tranzīta ierobežojumiem un ka tie neesot vizītes mērķis.

"Nav šaubu, ka Krievija reaģēs uz tamlīdzīgam naidīgām darbībām. Atbilstoši pasākumi pašlaik tiek izstrādāti starpinstitūciju formātā un tiks pieņemti tuvākajā laikā. To sekas radīs būtisku negatīvu ietekmi uz Lietuvas iedzīvotājiem," Patruševs sacīja otrdien Kaļiņingradā, kur notika sanāksme par Krievijas ziemeļrietumu drošības aktuālajiem jautājumiem.

Viņš teica, situācija Krievijas Ziemeļrietumu federālā apgabala pierobežā veidojas "kontekstā ar Ziemeļatlantijas bloka militārās un izlūkdienestu klātbūtnes palielināšanu pie Krievijas valsts robežas, kā arī bezprecedenta politisko, informatīvo un ekonomisko spiedienu no Rietumiem".

Patruševs klāstīja, ka "Lietuvas pēc Rietumu pavēles sāktā blokāde" ir piemērs tam, ka "uzticēties nedrīkst ne mutiskiem, ne rakstiskiem Rietumu paziņojumiem".

Eiropas Savienības (ES) augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos Žuzeps Borels norādījis, ka Lietuva tikai īstenojusi ES pieņemto sankciju režīmu, taču pauda bažas par Krievijas iespējamajiem atriebības mēģinājumiem. 

"Es vienmēr raizējos par Krievijas atriebību," viņš teica. "Nekāda blokāde nepastāv. Sauszemes tranzīts starp Kaļiņingradu un citām Krievijas vietām nav aizliegts. Otrkārt, turpinās ar sankcijām neapliktais pasažieru un preču tranzīts. Treškārt, Lietuva nav ieviesusi nekādus vienpusējus nacionālos ierobežojumus."

"Mēs esam piesardzīgā noskaņojumā. Mēs vēlreiz pārbaudīsim juridiskos aspektus, lai pārliecinātos, ka pilnībā ievēroti visi noteikumi. Taču Lietuva nav vainīga. Tā nav izvirzījusi nacionāla līmeņa sankcijas. Tā nedarbojas uz savu galvu. Viss, ko tā ir izdarījusi, ir rezultāts iepriekšējām konsultācijām ar [Eiropas] Komisiju, kas deva savas vadlīnijas, kuras [Lietuva] pēc tam ieviesa," skaidro Borels.

Medijs "The Guardian" raksta, ka nedēļas nogalē Kaļiņingradā sākusies paniska iepirkšanās, jo vietējās amatpersonas apgalvoja, ka Lietuva gatavojoties pilnībā slēgt dzelzceļa satiksmi ar Krieviju.

Amatpersonas melos apsūdzējis arī Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis. "Domāju, ka Krievijas amatpersonas ne pirmo reizi izziņoja nepatiesu informāciju, bet priecājos, ka mums ir iespēja izskaidrot situāciju," viņš teica. "Šobrīd nedaudz mazāk kā puse preču, kuras tiek transportētas caur Lietuvu, ir iekļautas sankciju sarakstā, taču tas nenozīmē, ka tieši šobrīd attiecībā uz tām ir spēkā sankcijas. Ir dažādi ieviešanas periodi, un daļai preču, piemēram, naftai sankcijas stāsies spēkā tikai gada beigās, sākot no decembra, lai gan [Krievijas] amatpersonas paziņojušas, ka uz šīm precēm jau tiek attiecinātas sankcijas, kas nav taisnība."

Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte otrdien uzsvēra, ka Viļņa nav interpretējusi ES sankcijas un nav bloķējusi Kaļiņingradas apgabalu.

"Nekādas Kaļiņingradas blokādes nav. Vienkārši no pagājušās nedēļas nogales spēkā stājušās sankcijas atsevišķām precēm, kas iekļautas tā dēvētajā sankciju paketē, proti, tēraudam un melnajam metālam, un tādējādi dzelzceļa klienti vai līgumslēdzējas puses ir informētas par šo sankciju piemērošanu un ka šo preču iekraušana un pārvadāšana nav iespējama," Šimonīte teica žurnālistiem Viļņā.

Viņa uzsvēra, ka visu citu sankcijām nepakļauto preču pārvadājumi, kā arī pasažieru plūsma nav ierobežota.

Šimonīte atgādināja, ka ar labas gribas žestu Lietuva nav apturējusi līgumu par Krievijas pilsoņu tranzītu uz un no Kaļiņingradas apgabala, kad Krievija tās bankām noteikto sankciju dēļ par šo pakalpojumu nevarēja samaksāt.

"Es nezinu, vai ir vēl kāds starptautisks līgums, kuru tā nav pārkāpusi," teica Lietuvas premjerministre, par ironiskām nosaucot Krievijas apsūdzības, ka tranzīta ierobežojumi ir starptautisko tiesību pārkāpums.

Savukārt Lietuvas vēstnieks ES Arnolds Pranckevičs otrdien aicināja Viļņu atspēkot Krievijas izplatīto dezinformāciju par tranzīta ierobežojumiem un nepakļauties mēģinājumiem sēt paniku.

"Svarīgi ir nevis taisnoties Krievijai, bet atspēkot Krievijas dezinformācijas vēstījumu, ka Lietuva it kā īsteno Kaļiņingradas blokādi," viņš teica Lietuvas sabiedriskajai raidorganizācijai LRT.

Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba tvītojis, ka "Krievijai nav nekādu tiesību draudēt Lietuvai. "Maskava pie neprovocētā un neattaisnojamā iebrukuma Ukrainā sekām var vainot tikai pati sevi. Lietuvas principiālā nostāja ir uzteicama, un mēs stingri atbalstām mūsu lietuviešu draugus," rakstīja Kuleba.