Kas notiek ar ķermeni, ēdot gurķus?

Gurķis ir ķirbju dzimtas dārzenis, kas radniecīgs gan pašam ķirbim, gan, piemēram, melonei un cukīni. Ja tagad jautātu, vai gurķis ir ārstniecīsks, vairusm atbildētu noliedzoši, tomēr gurķa dzimtenē Indijā domāja citādāk. 

Paradokss ir tāds, ka senos laikos viens vesels gurķis tika uzskatīts par  indīgu, jo tas pārsvarā bija ļoti rūgts. Tāpēc to izmantoja mikroskopiskās devās kā zāles.

Neskatoties uz milzīgo pētījumu apjomu par gurķiem lauksaimniecībā, ir publicēts salīdzinoši maz zinātnisku datu par šī dārzeņa ķīmisko profilu un terapeitisko potenciālu.

Skaidrs ir viens - gurķi hidratē organismu, jo to sastāvā ir aptuveni 90% ūdens. Tomēr gurķim piemīt potenciāla pretdiabēta un antioksidanta iedarbība.

Tāpat tā svaigā sula tiek izmantota ādas barošanai, nodrošinot atvēsinošu un nomierinošu efektu un mazina tūsku.

Kas ir svarīgi vasaras periodā: gurķis mazina saules apdeguma sāpes un satūkumu.

Vai tā ir taisnība, ka gurķi var aizstāt ūdeni?

Daļēji. Tie, kuriem ir grūti izdzert ūdens iesakāmo dienas devu, patiešām var daļēji aizstāt nepieciešamo ikdienas šķidruma daudzumu ar gurķu salātiem. Galu galā katrā gurķī ir 95% ūdens – tas palīdz mums ne tikai saņemt nepieciešamo ūdeni, bet arī izvadīt lieko šķidrumu un novērst nierakmeņu veidošanos.

Tāpēc pētnieki iesaka ēst gurķus karstumā vai uzreiz pēc treniņa, lai papildinātu spēkus.

Gurķos esošā ūdens dēļ tajos ir ļoti maz kaloriju (15 kcal uz 100 g), tauku (0,1 g) un holesterīna.

Tomēr šāds ūdeņains sastāvs ievērojami “iznīcina” citas dārzeņa derīgās īpašības. Piemēram, vitamīnu ziņā - to koncentrācija sastāvā ir neticami zema.