Olena Zelenska: vismaz varam pieskarties viens otram...

***

 

 

 

View this post on Instagram

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

A post shared by Olena Zelenska (@olenazelenska_official)

* 24. februāra agrā rīta stundā Oļena Zelenska kaut kur tālumā saklausīja apslāpētu bumu skaņu. Kad viņa sāka mosties, viņa saprata, ka skaņas, ko viņa saklausīja, nevar būt uguņošana. Viņas acis burtiski atsprāga vaļā... 

viņa atklāja, ka gultā atrodas viena. Viņa pielēca kājās un steidzās uz blakus istabu, kur atrada savu vīru, Ukrainas prezidentu Volodimiru Zeļenski, jau ģērbtu darbam uzvalkā un kaklasaitē.

"Kas notiek?" viņa viņam jautāja.

"Tas ir sācies," viņš viņai atbildēja.

*"Tā bija sirreāla sajūta… it kā es spēlētu datorspēli un man ir jāiziet noteikti līmeņi, lai atgrieztos mājās. Man visu dienu sejā bija šis dīvainais smaids, jo es centos neizrādīt bērniem paniku. Mēs vienkārši izpildījām apsardzes rīkojumus, devāmies tur, kur lika," viņa stāsta.

*Viņš viņai teica, ka viņa un bērni tiks nogādāti drošā vietā. Viņi apskāvās, bet nebija laika ne asarām, ne sentimentalitātei.

Tikai vēlāk viņa ļāva sevī ienākt domai: viņa, iespējams, viņu vairs nekad neredzēs.

*"Es redzu, ka jūs mēģināt dabūt no manis kādus pavedienus. Jā, mums bija televizors. Es nebiju ne pazemē, ne zem ūdens," viņa smaidot saka.

*Dažreiz viņa varēja runāt ar savu vīru, lai gan ne ar kādu no parastajām, mums pazīstamajām ierīcēm. Drošības informācija viņai lika atstāt aiz sevis visu savu elektroniku un nebūt aktīvai nevienā no sociālajiem tīkliem. Dienas bija garas un vientuļas. 

*"Bet patiesībā disciplīna ir viņa otrais vārds," viņa saka. "Noskan modinātājs, viņš pieceļas, iztīra zobus, saģērbjas un aiziet, un viņam paiet piecas minūtes, kamēr es rullēju matus apmēram pusstundu.

Viņam ir šīs psiholoģiskās īpašības, lai izturētu stresu un ievērotu disciplīnu."

*"Es neuztraucos par viņa psiholoģisko veselību, bet gan par fizisko veselību – viņš vienmēr saslimst pēc smagiem periodiem. Viņš atpūšas, un tad viņš iet un saķer vīrusu vai kaut ko citu. Es cenšos par viņu rūpēties šajā laikā, bet, tāpat kā visiem vīriešiem, viņam nepatīk pārbaudīt temperatūru vai asinsspiedienu."

*"Mans dēls man saka:" Mammu, zini, es tikai gribu redzēt savus draugus. Es viņus neredzu tik ilgi.

Trīs mēnešus spēlējos tikai ar suņiem un miesassargiem.”

*Pagaidām uzsvars tiek likts uz krievu sakaušanu, bet, kad karš būs beidzies, būs vajadzīga liela programma tautas dziedināšanai. "Nevienam nav vajadzīga valsts, kas ir uzvarējusi, cīnījusies par savu teritoriju, bet kurā dzīvo cilvēki, kuri nevar normāli dzīvot, funkcionēt vai audzināt savus bērnus."

*"Protams," viņa saka, ka nevar dzīvot kopā ar savu vīru, bet tagad viņi vismaz satiekas. Viņa apraksta viņu pirmo tikšanos pēc visām šīm nedēļām. "Mēs apskāvāmies, sasveicinājāmies un jautājām viens otram - kā klājas? Bērni bija šeit un kādu laiku turējās cieši pie viņa rokas.

Tagad mēs varam redzēt viens otru, un varam fiziski pieskarties, tas padara lietas mazliet vieglākas."