Kādēļ tik negaidīti pieaudzis žirafu skaits?

Žirafu populācijas palielināšanās var būt saistīta gan ar dažādiem sugas saglabāšanas pasākumiem, gan precīzākiem novērojumu datiem.

Vēl nesen vides aktīvisti cēla trauksmi, jo pēdējās desmitgadēs žirafu populācija dramatiski samazinājās.

Īpaši tas attiecas uz Masaju žirafēm, kuru skaits Āfrikā trīsdesmit gadu laikā saruka par 30%.

Saskaņā ar Starptautiskās dabas un dabas resursu aizsardzības savienības datiem tas samazinājās no aptuveni 155 000 1985. gadā līdz 97 000 2015. gadā.

Žirafes – nozīmīga ekosistēmas daļa

Šie dzīvnieki, kas visā pasaulē ir pazīstami ar saviem garajiem kakliem, raibo rakstu, 50 centimetrus garo mēli un kuplajām skropstām, vienmēr ir aizrāvuši cilvēkus.

Tām ir augstākais asinsspiediens starp visiem sauszemes zīdītājiem, kā arī žirafu galvās ir īpaši vārsti, kas nodrošina, ka tās nenoģībst pēc noliekšanās.

Ar savu garo kaklu žirafes aizsniedz lapas, ziedus un augļus, kas lielākajai daļai dzīvnieku nav sasniedzami.

Kad augi un augļi iziet cauri žirafu gremošanas sistēmai, dabā nonāk sēklas, kas ļauj dīgt nākamajiem augiem. Žirafes ir arī ērču pārnēsātāji, tādējādi nodrošinot barību putniem, kas barojas ar tām.

Žirafu “klusā izmiršana” apstājusies

Pēdējos septiņus gadus 21 Āfrikas valstī datus par žirafu daudzumu vāca gan valdības un bezpeļņas organizācijas, gan arī pētnieki un brīvprātīgie.

Saskaņā ar apkopoto datu analīzi, visā Āfrikas kontinentā kopēja žirafu populācija šobrīd ir aptuveni 117 000, kas ir par gandrīz 20% vairāk nekā 2015. gadā, kad publicēja iepriekšējā pētījuma datus.

Tomēr žirafu skaits joprojām ir salīdzinoši neliels, ņemot vērā, ka pirms pāris simtiem gadu bija zināms par miljonu šo dzīvnieku. Daži zinātnieki to sauc par "kluso izmiršanu".

Interesanti, ka vēl pavisam nesen pētnieki uzskatīja, ka ir tikai viena žirafu suga, taču jaunākie ģenētiskie pierādījumi liecina, ka šobrīd ir sastopamas četras: Ziemeļu, Somālijas, Masaju un Dienvidu.

Pēdējās nosauktās sugas populācija ir saglabājusies samērā stabila. Vēl septiņas citas žirafu sugas ir izmirušas.

Ziemeļu žirafes ir visapdraudētākā suga. Tās pārstāvji dzīvo izolētās populācijās visā Centrālajā un Rietumāfrikā, kā arī Ugandā un daļā Kenijas.

Jaunākajos pētījumos tiek lēsts, ka ir vairāk nekā 5900 šīs sugas pārstāvju, kas ir ievērojams pieaugums salīdzinājumā ar 2015. gadu, kad to bija tikai 4780, bet tik un tā skaits ir salīdzinoši mazs.

Otra apdraudēta žirafu suga ir Somālijas žirafe, kuras pārstāvji galvenokārt dzīvo Kenijas ziemeļos.

Pētnieki lēš, ka šo dzīvnieku ir 16 000, kas ir gandrīz divas reizes vairāk nekā 2015. gadā. Taču šis pieaugums, visticamāk, lielā mērā ir saistīts ar precīzākiem apsekojumu datiem.

Āfrikā šobrīd mīt arī ap 45 000 Masaju žirafu, kas galvenokārt sastopamas Tanzānijā un Kenijas dienvidos.

Tas ir par 44% vairāk nekā pirms septiņiem gadiem. Savukārt Dienvidu žirafes, kas dzīvo Namībijā, Botsvānā, Dienvidāfrikā, ir ap 48 000, kas ir gandrīz tikpat, cik 2015. gadā.

Pētnieki izmanto modernāko pieeju žirafu apsekošanai

Vēsturiski pētnieki bieži ir apzinājuši savvaļas žirafu populācijas apmēru no lidmašīnām, taču dažos apgabalos, žirafes var palikt nepamanītas zem kokiem.

Jauna, modernākā pieeja ietver fotogrāfiju izmantošanu.

Datorprogramma skenē attēlus un atpazīst žirafes, pamatojoties uz viņu unikālajiem plankumu rakstiem.

Vairākas reizes ir arī mēģināts pārvietot šos dzīvniekus uz apgabaliem, kur to ir maz, piemēram, rezervātos Nigērā, Čadā un Ugandā. Piemēram, 2015. gadā uz Ugandas Mburo ezera nacionālo parku pārvietoja 15 žirafes. Šobrīd to skaits tur jau ir sasniedzis 37.

Malumednieki turpina nogalināt žirafes

Joprojām ir daži apgabali, kur nav iespējams iegūt datus par žirafēm, piemēram, Dienvidsudāna, jo reģionā valda nemieri un pilsoņu karš.

Zinātniekiem ir pamatotas bažas, ka tur ir pieaugusi malumedniecība, kas var ievērojami samazināt žirafu populāciju.

Arī citās Āfrikas valstīs nelegālas žirafu medības joprojām ir liela problēma.

Žirafes, galvenokārt, nogalina to gaļas, ādas un astes dēļ. Tāpat arī naftas un gāzes ceļu izbūve un paplašināšana draud sadrumstalot biotopu, tādā veidā apdraudot žirafu mājvietu un līdz ar to arī to populācijas apjomu.