Krievijas amatpersonas brīdinājušas Lietuvu par nopietnām sekām, aizliedzot daļai preču tranzītu pa dzelzceļu uz Kaļiņingradu. Ierobežojumu, kuri stājās spēkā pagājušajā nedēļā, ieviešanā Maskava apsūdz Lietuvu, bet tās amatpersonas norādījušas, ka tikai izpilda Eiropas Savienības (ES) izsludinātās sankcijas saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā. Lietuvas ziņu aģentūra BNS jautāja pieciem dažādu nozaru speciālistiem, kā Krievija varētu reaģēt uz Kaļiņingradas tranzīta ierobežojumiem.

"Luminor" bankas ekonomists Žigimants Maurics (Žygimantas Mauricas):

Krievijai ir maz ekonomisko sviru, kuras varētu izmantot pret Lietuvu, jo Lietuva pēdējo desmit gadu laikā ir būtiski samazinājusi savu ekonomisko un enerģētisko atkarību no Krievijas. Lietuva bija pirmā Eiropas Savienības valsts, kas atteicās no Krievijas gāzes, un šobrīd Lietuva vairs neimportē arī Krievijas naftu, kā arī apturējusi Krievijas elektroenerģijas importu. Lietuvas izcelsmes preču eksports uz Krieviju būtiski kritās pēc Krimas aneksijas un ES un Krievijas savstarpējām sankcijām. Lietuvas izcelsmes eksports uz Krieviju samazinājās no 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP) 2013. gadā līdz 0,8% no IKP 2015. gadā, savukārt Lietuvas izcelsmes preču eksports uz Baltkrieviju samazinājās attiecīgi no 0,6% no IKP līdz 0,3% no IKP. 

Lielākais drauds ir transporta nozarei, jo daži Lietuvas uzņēmumi joprojām darbojas Krievijā, tostarp tiek sniegti tranzīta pakalpojumi uz/no trešajām valstīm (piemēram, Kazahstānas un citām Centrālāzijas valstīm). Taču papildu zaudējumus neciestu ne Lietuvas dzelzceļš, ne Klaipēdas osta, jo Krievijas un Baltkrievijas preču tranzīts caur Lietuvu pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā praktiski nenotiek.

Komentāri
CopyLinkedIn Draugiem X