Autonomā braukšana: mīti un patiesība

Audi iniciatīvas &Audi pētījumā "SocAIty - autonomā braukšana ceļā uz sociālo pieņemšanu", kas tapis sadarbībā ar nozares ekspertiem no visas pasaules, uzmanība tika pievērsta arī autonomajai transportlīdzekļu vadīšanai. Balstoties uz pētījumā iegūtajiem datiem, eksperti skaidro biežāk izplatītos mītus.

1. mīts: Pašbraucoši automobiļi būs tādi paši kā parastie, tikai bez autovadītājiem.

Aerodinamika ir viens no būtiskākajiem faktoriem, kas raksturo ikvienas automašīnas darbības diapazonu un vienlaikus ietekmē tās dizainu. Lai arī pieaug transportlīdzekļu automatizācija, eksterjers nepiedzīvo tik straujas izmaiņas. Tomēr ir skaidrs, ka nākotnē arvien lielāka uzmanība, lai izceltu savu individualitāti, tiks pievērsta tieši interjeram. Pasažieru komforts būs prioritāte, tāpēc sēdvietu novietojums var variēt arvien vairāk, paredzot dažādus braukšanas virzienus.

2. mīts: Kad programmatūra būs izstrādāta un pieejama, autonomie automobiļi varēs braukt jebkur.

Lai pašbraucošie automobiļi varētu piedalīties ceļu satiksmē, uzticama un vispusīgi droša programmatūra sekmēs autovadītāju drošu dalību ceļu satiksmē. Tas pakāpeniski mainīs mūsu pilsētu izskatu: šī mērķa sasniegšanai ir jāpaplašina infrastruktūra, iekļaujot viedos luksoforus un ceļu sensorus. Pilsētas kļūs digitālākas, nodrošinot piemērotu ekosistēmu aizvien lielākam šādu automobiļu skaitam.

3. mīts: Braukšana ar pašbraucošiem automobiļiem nebūs tik interesanta.

Šis mīts ir acīmredzams trauksmes avots automobiļu mīļotājiem: viņi tiek nolemti neaktīva pasažiera lomai. Daži baidās, ka viņu automobilis neļaus viņiem braukāt pa visu valsti un izbaudīt prieku, ko sniedz sajūta, kad kāja ir uz pedāļa, savukārt rokas - uz stūres. Taču patiesībā viss ir pretēji: prieks, ko mēs gūstam, sēžot pie stūres, nebeigsies līdz ar pašbraucošu automobiļu ienākšanu mūsu ikdienā. Neviens ražotājs saviem klientiem neliegs auto vadīšanu pašu spēkiem. Vadītājs pats varēs izlemt, kuros brīžos vadības grožus uzticēt pašam auto, piemēram, sastrēgumu laikā.

4. mīts: Pašbraucošie automobiļi ir pakļauti hakeru riskam.

Kiberuzbrukumam var tikt pakļauts ikviens transportlīdzeklis, kurā ir mūsdienīgākās tehnoloģijas. Tomēr hakeru uzbrukuma ietekme uz pašbraucoša automobiļa drošības sistēmām var būt daudz nopietnāka. Šī iemesla dēļ ražotāji pastāvīgi izstrādā aizsardzības pasākumus pret šādiem iespējamiem uzbrukumiem un arvien uzlabo aizsardzības mehānismus. Tā kā automobiļi tiek arvien vairāk savienoti tīklā ar apkārtējo vidi, pieaug arī nepieciešamība nodrošināt uzticamu un vienmēr atjauninātu kiberdrošību.

5. mīts: Pašbraucošiem automobiļiem būs nepieciešams mazāk vietas stāvvietās.

Pašbraucošiem automobiļiem nebūs nepieciešams mazāk vietas stāvvietās, taču tās tiks izmantotas ievērojami efektīvāk. Turklāt lielpilsētās varētu samazināties transportlīdzekļu blīvums, ja arvien lielāku daļu automobiļu izmantotu kā koplietošanas pakalpojumu.

6. mīts: Tehnoloģija jau ir izstrādāta, taču likumdošana attiecībā uz autonomo braukšanu joprojām atpaliek.

Jau kopš 2017.gada autonomās braukšanas sistēmām ir atļauts noteiktos apstākļos pārņemt darbības, par kurām iepriekš bija atbildīgs tikai cilvēks (autonomās braukšanas 3. līmenis). 2021.gada jūnijā tika izstrādāts tiesiskais regulējums, kas ļauj 4. un augstāka līmeņa autonomajiem transportlīdzekļiem regulāri piedalīties koplietošanas satiksmē, taču tikai noteiktās teritorijās (piemēram, maršrutos no A līdz B). Šis likums ir pirmais solis ceļā uz visaptverošāku regulējumu, pie kura pašlaik tiek intensīvi strādāts. Līdz ar to: iestādes, kas ievieš likumus, nebloķē attīstību. Tās vienkārši ievēro juridiski noteikto principu, ka drošība ir pirmajā vietā.

7. mīts: Ārkārtas gadījumos transportlīdzekļiem būs jāpieņem dzīvībai svarīgi lēmumi.

Attiecībā uz autonomo braukšanu izšķirošais faktors no šodienas viedokļa ir: lēmumu pieņem nevis pats automobilis, bet gan cilvēki, kuri programmē transportlīdzekli. Auto var rīkoties tikai tā, kā to nosaka programmatūra. Visi līdzšinējie pētījumi liecina, ka automobiļi ir ievērojami mazāk pakļauti cilvēciskām kļūdām, nekā cilvēki, piemēram, pateicoties to imunitātei pret nogurumu pat garu pārbraucienu laikā.

Eksperti skaidro, ka pašbraucošais auto nepieņems savu lēmumu bīstamā situācijā, bet tā vietā tikai atspoguļos programmatūras izvēli, ko tās radītāji tai piešķīruši. Tā var pieņemt un pieņems tikai to cilvēku ētiskos lēmumus un vērtības, kuri to izstrādā, piemērojot tos bez savas interpretācijas.

8. mīts: Pašbraucošie automobiļi kā tehnoloģija būs tik dārgi, ka tos varēs atļauties tikai daži.

Autonomo automobiļu izstrāde prasa ievērojamas investīcijas. Īstermiņā un vidējā termiņā tas, protams, ietekmē produktu izmaksas. Taču ilgtermiņā, t.i., kad tās būs gatavas sērijveida ražošanai un izstrādes izmaksas būs attiecīgi amortizētas, cenas atkal līdzsvarosies. Turklāt paredzamais ceļu satiksmes drošības uzlabojums ievērojami samazinās pašbraucošo automobiļu radītos bojājumus. Vēl viens svarīgs faktors ir paredzamās izmaiņas mobilitātes izmantošanā: lielpilsētās daži autonomie transportlīdzekļi piederēs mobilitātes pakalpojumu sniedzējiem, nevis privātpersonām. Vai arī tos, izmantojot koplietošanas koncepcijas, kopīgi lietos vairākas personas. Tas arī palielina izmantošanas efektivitāti un pozitīvi ietekmē izmaksas.