Kā un kādēļ klimata pārmaiņas nogalina mazos pingvīnus

Mazie pingvīni (Eudyptula minor), zināmi arī ar sugas vārdu “kororā”, jau kopš šī gada maija sākuma ir uzieti Jaunzēlandē netālu no Ziemeļsalas.

Lielākais vienuviet atrastais skaits ir 183 putni, kas tik izskaloti Deviņdesmitjūdžu piekrastē, Jaunzēlandes ziemeļos, nedēļā no 6. jūnija, jau ziņoja laikraksts “The Guardian”.

Vēl agrāk, maija sākumā, šajā pat vietā atrada 109 mirušus pingvīnus, bet jūnija sākumā, citviet Jaunzēlandes krastos, atrada vēl 100 pingvīnus. Tomēr precīzs mirušo putnu kopskaits gan nav zināms.

Jaunzēlandes Vides aizsardzības dienests (DOC) laikrakstam “The Guardian” atklāja, ka šie nav vienīgie nāves gadījumi valstī.

Pētnieki, lai arī nebija pārliecināti par precīzu nāves iestāšanās iemeslu, secināja, ka visi pingvīni ir ar būtiski mazāku svaru, nekā vidēji novērots.

Mazajiem pingvīniem vajadzētu svērt vismaz 800 gramus līdz 1 kilogramu, bet daži no atrastajiem svēra uz pusi mazāk.

Tiem gandrīz vispār nebija tauku slāņa un muskuļu masas, un šādā ķermeņa “statusā” tie nav spējīgi nirt ūdenī un eventuāli vai nu mirst badā, vai nosalstor, jo nav ķermeņa aizsargkārtas ar taukiem.

Tāpat atrasto putnu sekcijas rezultātā noskaidrojās, ka tie praktiski vispār nav ēduši sevis tik iecienītās zivis, kas varētu nozīmēt to, ka to ūdeņos gluži vienkārši nav bijis cilvēku izraisītās pārzvejas dēļ.

Taču vēl būtiskāks faktors ir tas, ka arvien pieaugošās jūras un okeāna ūdeņu temperatūras dēļ zivis nirst arvien dziļākos un aukstākos ūdeņos, kuros mazie pingvīni nevar ienirt.

Mazo pingvīnu niršanas dziļums ir vidēji divdesmit līdz trīsdesmit metri, taču ne dziļāk. Šī teorija būtu izskaidrojama ar to, ka salas ziemeļos, kur ūdens no tālāk esošā Dienvidpola reģioniem ir vēsāks un zivju resursi – attiecīgi, pieejamāki.

Pašlaik mazais pingvīns ir kļuvis par aizsargājamo sugu, un savvaļā atrodami vairs tikai 500 tūkstoši mazo pingvīnu, ziņo “Bird Life International”.

Vēl riska faktori ietver piekrastēs klaiņojošos dzīvniekus – suņus, kaķus, savvaļas plēsējus, kas iznīcina pingvīnu nārstos noglabātās olas.

Tā, piemēram, 2021. gadā tika iznīcināti 3000 mazie pingvīni to pārošanās sezonas laikā, kurus nogalināja Tasmānijas velns – tikai šajā reģionā dzīvojošais mazais somainis, taču ļoti agresīvs un plēsīgs dzīvnieciņš.

Šādi masveida izmiršanas negadījumi notiek vidēji reizi desmit gados, taču lielākoties tam ir saistība ar ekstremālām gaisa temperatūras svārstībām vai, piemēram, spēcīgām vētrām un lietusgāzēm.

Taču pētnieki brīdina, ka jau pēdējos desmit gados šis notiek gana regulāri un kļūst par indikatoru klimata pārmaiņu nenovēršamībai.

Tuvojoties ziemai, diemžēl sagaidāms, ka krastos tiks izskaloti vēl vairāki mazie nirēji, prognozē pētnieki.