Pētniece: Iecere finansēt aģitāciju tikai latviešu valodā nenāks par labu sabiedrības saliedētībai

Kā norādīja pētniece, krieviski runājošie vēlētāji lielākoties politikā ir apātiski, kas tikai pieaugtu, pateicoties šādiem ierobežojumiem, jo partijas necentīsies ar viņiem runāt caur reklāmām. Tās partijas, kas piedāvās samērīgu, Latvijas politikai standarta veida piedāvājumu, ar krieviski runājošajiem vēlētājiem nesarunāsies, taču viņus mēģinās mobilizēt tās partijas, kuras savās nostādnēs ir radikālākas, pauda Kažoka.

Tas neveicinātu krievvalodīgo iedzīvotāju iziešanu no informācijas "burbuļa", kurā viņi ikdienā uzturas, turklāt to pastiprinātāk veidotu tādas partijas, kas neatrodas parlamentā, līdz ar to ir liela varbūtība, ka viņu nostādnes ir radikālākas nekā tām partijām, kuras Saeimā ir pārstāvētas, skaidroja "Providus" direktore.

Partijām, kuras saņem valsts finansējumu, sarunāties ar krieviski runājošajiem iedzīvotājiem būs sarežģīti gan administratīvā, gan finansiālā ziņā, atzīmēja Kažoka, minot, ka tas tām būs jāfinansē no pašu ieņēmumiem.

Pētniece norādīja uz mūsdienu aģitācijas tendencēm, minot, ka interneta vidē bieži tiek izplatīta informācija, kas iekļauj vairākas valodas. Kā piemērus Kažoma minēja preses konferenci ar vairāku valstu vadītāju piedalīšanos, kur daļa sniegtās informācijas ir latviski, bet daļa - angliski, kā arī pasākumu, kur daļa runātāju runā latviski, bet daļa, piemēram, ukraiņu valodā. Viņasprāt, mūsdienās ieviest normu par valsts finansējuma piešķiršanu aģitācijai tikai latviešu valodā būtu pārlieku sarežģīti, tāpēc viņa nav pārliecināta, vai Saeima grozījumus trešajā grozījumā pieņems.

Kā ziņots, Saeima otrajā lasījumā atbalstīja grozījumu Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā, kas paredz, ka valsts finansējumu varēs piešķirt tikai tām priekšvēlēšanu aģitācijas formām, kas īstenotas latviešu valodā.