/nginx/o/2019/02/27/11827758t1hfba3.jpg)
Dienvidkaukāza valsts Gruzija bija pirmā, kura 2008. gadā saskārās ar Krievijas Federācijas militāru uzbrukumu. Tādā ziņā ir diezgan pašsaprotami, ka Kremļa pašreizējā «speciālā militārā operācija» Ukrainā ir izraisījusi plašas diskusijas arī šīs valsts sabiedrībā. Parlamenta Ārlietu komisijas vadītājs Nikolozs Samharadze intervijā stāsta par Gruzijas ārpolitikas dilemmām, sabiedrības nosacītu šķelšanos kara pirmajās nedēļās, ceļu uz ES un NATO un drošības dinamiku Dienvidkaukāza reģionā kopumā.
Bieži saka, ka Gruzija saskaras ar dilemmu – vēlēšanos tuvināties ES un NATO, bet tajā pašā laikā nepieciešamību uzturēt konstruktīvas attiecības ar Krieviju. Kā Kremļa iebrukums Ukrainā ir ietekmējis izvēles starp šīm divām kategorijām?
Mūsu ārpolitikas prioritāte ir kļūšana par ES un NATO dalībvalsti. Šī prioritāte arī ir ietverta mūsu konstitūcijā un bauda plašu sabiedrības atbalstu – vairāk nekā 80% iedzīvotāju vēlētos redzēt Gruzijas integrāciju eiroatlantiskajās struktūrās. Turklāt šādu ārpolitisko kursu atbalsta arī visas Gruzijas parlamentā pagaidām esošās partijas. Tātad šeit dilemmu nav.