Kaut arī valstī bija izsludināts nāvessoda moratorijs, 1996. gada decembrī Rīgas apgabaltiesa par slepkavību un īpaši cietsirdīgu slepkavības mēģinājumu 34 gadus vecajam Levonam Barhanadžjanam piesprieda augstāko soda mēru - pēdējo Latvijas vēsturē. 73 gadus vecu sievieti viņš nogalināja tikai tāpēc, ka viņa "traucēja", otra nozieguma motīvi bija kaisle un greizsirdība. TVNET+ pēta senās krimināllietas, kas glabājas Latvijas Valsts arhīvā.

1995. gada 3.oktobrī ap pusdeviņiem vakarā valsts policijas dežūrdaļā atskanēja telefona zvans. Kaimiņi sūdzējās, ka Rīgā, Dzegužu ielā blakus dzīvoklī jau otro dienu skaļi darbojas televizors. Tobrīd nekas neliecināja, ka aiz rutīnas izsaukuma varētu slēpties nežēlīgs noziegums. Policisti devās uz norādīto adresi - zvanīja pie durvīm, klauvēja, bet neviens neatvēra. Viens no policistiem pamanīja, ka dzīvoklī ir atvērts logs, un sazinājās ar ugunsdzēsējiem. Kad ugunsdzēsēji pa logu iekāpa dzīvoklī, viņi ieraudzīja gultā guļošu jaunu sievieti asinīs. Lai gan saņēmusi šāvienus galvā un deviņus naža dūrienus, viņa bija dzīva. Vēlāk izrādīsies, ka pirms tam meitene tikusi indēta.

Komentāri
CopyLinkedIn Draugiem X