Ik gadu 1. jūlijā tiek atzīmēta Honkongas nodošana Ķīnai pēc 156 gadu ilgušās Lielbritānijas pārvaldības. Līdz ar Ķīnas-Lielbritānijas deklarācijas parakstīšanu Honkongai 50 gadus pēc nodošanas tika solīta augsta autonomijas pakāpe, tomēr šodien, atzīmējot 25. nodošanas gadadienu, Honkongas iedzīvotājiem ir skaidrs, ka Ķīna savus solījumus nepildīs. Honkongā dzimušais publicists Aiversons Ngs, kurš, redzot bezcerīgo situāciju dzimtenē, pārcēlās uz Igauniju, intervijā stāsta par iespējamo notikumu attīstību Honkongā, Eiropas grūtībām attiecībās ar Ķīnu uzstāt uz pašas sludināto vērtību ievērošanu un kāpēc Baltijas valstis ieņem atšķirīgas pozīcijas pret Ķīnu.

- 2021. gadā Ķīna ieviesa ekonomiskas sankcijas pret Lietuvu, jo tā Taivānas diplomātiskās misijas nosaukumā ietvēra vārdu “Taivāna”. Kāpēc Lietuva ir pieņēmusi stingrāku nostāju pret Ķīnu nekā Igaunija un Latvija?

- Lietuvai ir atšķirīga vēsture – tā kādreiz bija Polijas-Lietuvas lielvalsts sastāvā. Savukārt Latvijā un Igaunijā novērojama mazāku valstu mentalitāte, jo tās vienmēr atradušās lielvaru pakļautībā, – tas ir drīzāk vēsturisks ieskats atšķirībās.

Savukārt Igaunija pievērš vairāk uzmanības digitalizācijai, politiskai iesaistei, jaunajiem uzņēmumiem. Tas kavē valsts ārpolitiku, jo tā nav pilnībā balstīta vērtībās. Igaunija ievēro savas vērtības attieksmē pret Krieviju, bet ne pret citām valstīm. Igaunijas virzībā novērojama pragmatiska attieksme. Piemēram, nav noslēpums, ka ne Igaunija, ne Latvija nepiedalīsies 16+1 samitā – kāpēc tad netiek paziņots par oficiālu izstāšanos no iniciatīvas? Tāpēc, ka Latvija un Igaunija saprot, ka šāda rīcība izraisītu līdzīgu atbildi no Ķīnas, kādu šobrīd piedzīvo Lietuva.

Komentāri
CopyLinkedIn Draugiem X