Silta, agra 1980. gada 13. jūnija pēcpusdiena. Betija izdzird durvju zvanu, un, ieliekot divgadīgo Betāniju redeļu gultiņā, nopūšas un dodas durvju virzienā. Nopūta raksturo skaidru nevēlēšanos satikt savu nu jau, Betijasprāt, bijušo sirdsdraudzeni Kendisu. Kendija iepriekš pa telefonu ziņoja, ka piebraukšot pēc Kristīnas (Betijas meitas, kura draudzējas ar Kendisas meitu un nereti nakšņo tur) nepieciešamām mantām. Durvis atveras, Kendija bez uzaicinājuma paspraucas garām mājas saimniecei... Durvis aizveras. Un jau pēc nepilnām pārdesmit minūtēm Kendija ar 41 cirtienu ir sacirtusi savu draudzeni teju gabalos. Pēc asinspirts, Kendija ieiet dušā un, nenoslēpjot slepkavības ieroci, dodas garām gultiņā raudošajam bērnam uz mājas izeju. Tālāk viņa dodas uz savas meitas skolas koncertu...