"Viļņi bija lieli, bet tur nebija dziļš. Es baudīju - lēkāju, smējos. Pēkšņi viens vilnis pasita mani uz augšu un ar spēku ierāva iekšā. Atguvos zem ūdens. Iestājās panika, nesapratu, kurā virzienā ir jūras dibens, kurā debesis, kur krasts, kur kļūs aizvien dziļāks. Es bezspēcīgi kūļājos tur apakšā, atvēru acis - bija ļoti gaišs," mirkļus, kad slīka jūrā pie Ventspils, atceras Ilze.
Šogad noslīkuši 54 cilvēki, no tiem 29 peldsezonā. Vairāki pārgalvji izglābti.
"Saule, gaiši zils ūdens un milzu putu viļņi, kas maigi iešūpo, paceļ un nolaiž tevi, kā rotaļājoties, apšļāc un parauj līdzi," emocijas, kas pārņēma, dodoties peldēties Ventspils pludmalē pagājušajā nedēļā, raksturo Ilze. Tālākais bija murgs. Nākamais vilnis vairs "nerotaļājās", bet sekundes simtdaļā parāva sievieti zem ūdens. "Tur nebija dziļš, varbūt mierīgā laikā ūdens būtu līdz krūtīm. Es nebaidījos - lēkāju pa viļņiem, smējos, māju ar roku draugam, kas bija pludmalē. Un tad laidos peldus, lai izdarītu tikai dažus vēzienus, jo tā pa īstam peldēt nebija iespējams - viļņi bija par lielu, kad pēkšņi viens vilnis pasita mani uz augšu un ar spēku ierāva iekšā. Tas bija dabas spēks, kuram cilvēks nespēj pretoties. Atguvos zem ūdens.