Jelgavas novadā karstajā laikā voljērā tur un vēlāk eitanazē suni

Jelgavas novada pašvaldības policija pirmdien, 27.jūnijā, dienas otrajā pusē devās uz izsaukumu Jelgavas novada Ozolnieku pagastā, Gobas ielā. Tur policija sastapa veterinārārsti, kas dzīvniekam jau bija veikusi eitanāziju. Policijas pārstāve Inese Tarvida norāda, ka saskaņā ar eitanāzijas aktu ārste suni iemidzinājusi tāpēc, ka tas bijis 15 gadus vecs, akls, pakaļkāju problēmu dēļ nevarēja pārvietoties un dzīvniekam bija audzējs. Policija apgalvo, ka veterinārārste dzīvnieka mirstīgās atliekas nogādāja Latvijas Lauksaimniecības universitātes Veterinārajā fakultātē, lai veiktu sekciju. Policija eitanizācijas akta kopiju nosūtījusi izvērtēšanai PVD.

“Atbilstoši Dzīvnieku aizsardzības likuma 59. pantam, ja ir bijusi cietsirdīga izturēšanās pret dzīvnieku, tad personai tiks piespriests naudas sods. Pašvaldības policija par notikumu informēja arī Valsts policiju, kas uzdeva jautājumu, vai vetārsts bija uz vietas un vai ir eitanizācijas akts,” stāsta Tarvida.

Savukārt PVD par gadījumu, kad voljērā karstajā laikā turēts un vēlāk eitanazēts suns, kura saimnieki paši devušies prom, uzzināja no ziņām sociālajos medijos; sūdzība par šo gadījumu iestādē saņemta nebija.

“Saskaņā ar publiskajā telpā pieejamo informāciju, iedzīvotāji par šo gadījumu ir ziņojuši Jelgavas novada pašvaldības policijai, tāpēc papildu informācija par šo gadījumu būtu jājautā šai institūcijai,” uzsver PVD pārstāve Ilze Meistere.

Viņa norāda – tomēr, ņemot vērā aizdomas, ka attiecīgajā adresē tiek turēti arī citi dzīvnieki, kuri, iespējams, atstāti bez uzraudzības, PVD inspektori šodien veica pārbaudi gan dzīvnieku turēšanas vietā, gan veterinārajā praksē, kuras veterinārārsts, saskaņā ar publiskajā telpā izskanējušo informāciju, veica dzīvnieka iemidzināšanu.

“Pārbaudē noskaidrojās, ka suns iemidzināšanas brīdī bijis 15 gadus vecs, ar ilgstošām veselības problēmām. Pēdējās dienās tā veselības stāvoklis pasliktinājies, tāpēc nolemts dzīvnieku eitanizēt. Pārējie divi dzīvnieki, kaķis un suns, saimnieku prombūtnes laikā ir citas personas aprūpē. Kaķis atrodas savu saimnieku dzīvesvietā, bet suns – pie aprūpētāja,” apgalvo Meistere, piebilstot, ka pārbaudes, kuru laikā tiks novērtēti šo dzīvnieku turēšanas apstākļi un faktiskais veselības stāvoklis, vēl turpinās.

PVD atgādina, ka karstais laiks būtiski ietekmē dzīvniekus, tāpēc īpašniekam jādara viss, lai dzīvnieks nepārkarstu.

• Dodoties izbraukumā, iepērkoties vai kaut vai tikai “uz brītiņu” ieskrienot ciemos, nedrīkst dzīvnieku atstāt automašīnā. Arī tad, ja logs ir pusatvērts.
• Dzīvniekam jābūt pieejamam aukstam ūdenim, ko padzerties. Ja ir iespējams, laiku pa laikam silto ūdeni ieteicams apmainīt pret vēsu.
• Ja vien ir iespējams, dzīvnieku var peldināt.
• Ja dzīvnieks tiek turēts dzīvoklī, guļvietu var ierīkot vēsākā telpā, piemēram, vannas istabā uz flīžu grīdas. Var sarūpēt kādus atvēsinošus elementus – aukstuma paklāju, aukstas ūdens pudeles vai kaut vai mitru dvieli.
• Ja dzīvnieks atrodas voljērā, jāparūpējas, lai tam būtu iespēja patverties no tiešiem saules stariem un visu laiku pieejams dzeramais ūdens.

Ja tomēr dzīvnieks ir pārkarsis - ir nomākts, tam ir nespēks, karsta āda, ātrs un sekls pulss un elpošana, muskuļu trīcēšana, krampji, kā arī acs un mutes gļotādas kļūst tumši sarkanas vai zilganas, nekavējoties jāvēršas pēc palīdzības pie veterinārārsta.

Kamēr gaidāt veterinārārsta apskati:

• Dzīvnieks jānogādā ēnā vai vēsā, labi vēdinātā telpā.
• Pārkarsušo dzīvnieku vēlams apliet ar vēsu ūdeni vai arī likt vēsa ūdens kompreses.
• Dzīvniekam jānodrošina pēc iespējas mierīgāka vide bez papildu stresa faktoriem.
• Jānodrošina pieeja vēsam ūdenim, lai dzīvnieks varētu padzerties.