Viņš akcentēja, ka jaunā NATO stratēģiskā koncepcija atbildīs pašreizējiem draudiem, ko rada Krieviju, un tas padarīs šo samitu transformatīvu, jo ir svarīgi mainīt alianses dalībvalstu domāšanu.
Pēc aizsardzības ministra paustā, Latvija vēlas valstī redzēt lielāku sabiedroto klātbūtni, kas ietver ne tikai vairāk karavīru un ekipējuma, bet arī vairāk kopīgu treniņu, kā arī ekipējuma un bruņojuma, munīcijas izvietošanu Latvijas teritorijā.
Pabriks akcentēja, ka Latvija kā uzņemošā nācija apņemas strādāt pie otra poligona izveides, lai karavīriem būtu vieta, kur dzīvot un trenēties. Aizsardzības ministra ieskatā, tas būs viens no Latvijas mājasdarbiem. Tāpat Latvija apņemas tērēt savai aizsardzībai ne mazāk kā 2,5% no iekšzemes kopprodukta "pašreizējos izaicinošajos apstākļos".
Jautāts, vai sabiedrotie saprot Baltijas valstu vēlmi pēc lielākas pastāvīgās aizsardzības klātbūtnes izveides reģionā un vai Lietuvai, Latvijai un Igaunijai izdosies panākt vēlamo, aizsardzības ministrs norādīja, ka sabiedrotiem ir izpratne par Baltijas valstu situāciju. Tāpat Pabrika ieskatā, Latvija, Lietuva un Igaunija varētu panākt lielākas pastāvīgās aizsardzības klātbūtnes izveidi.