Pēc pandēmijas izraisītā pieklusuma ES atkal pieaudzis patvēruma meklētāju skaits

Pieaugums noticis, pat neskaitot 3,4 miljonus bēgļu no Ukrainas, kurus varasiestādes reģistrējušas pēc Krievijas iebrukuma.

"Ir bijuši trīs galvenie virzītājspēki šim pieaugumam, proti, Baltkrievijas režīma īstenotā migrantu instrumentalizācija, "Taliban" atgriešanās pie varas Afganistānā pagājušajā vasarā un, protams, karš Ukrainā," pavēstīja Eiropas Patvēruma atbalsta biroja (EASO) izpilddirektore Ņina Gregori.

Savā ikgadējā ziņojumā EASO norādīja, ka 2021.gadā patvēruma lūdzējus skaits bija 648 000 cilvēku, kas ir aptuveni tāds pats līmenis kā 2018.gadā.

Lielākā daļa ukraiņu nav iekļauti patvēruma meklētāju datos, jo viņiem tika piešķirts īpašs statuss īsi pēc Krievijas iebrukuma februārī.

Šī pagaidu aizsardzība ļauj viņiem piekļūt mājoklim, darbam un skolām uz vienu gadu, un šo statusu var atjaunot.

Gregori sacīja, ka šis ārkārtas pasākums ļāva Eiropas patvēruma sistēmai izvairīties no pārslodzes.

Neskatoties uz šo pasākumu, pēc tautības ukraiņi bija lielākā patvēruma meklētāju grupa šā gada martā, apsteidzot afgāņus un sīriešus.

Tajā pašā mēnesī krievu iesniegto pieteikumu skaits dubultojās līdz 1400, salīdzinot ar mēnesi iepriekš.

2021.gadā visvairāk patvēruma pieteikumu saņēmušo valstu saraksta pirmajā vietā bija Vācija ar 191 000, tai seko Francija ar 121 000 un Spānija ar 65 000.