Pēdējā laikā, aplūkojot piena produktu cenas veikalos, brīžiem govs iegāde nešķiet nemaz tik slikta ideja. Taču, kamēr vieni lauž šķēpus par to, vai jānosoda citu cilvēku izvēle strādāt kādā karadarbību sākušā kaimiņvalstī, tādējādi, iespējams, saņemot vairāk naudas nekā izvēloties darbu citur, tikmēr varam palūkoties plašāk, kā mūsu pašu izvēles, ko pērkot vai pārdodot, domājot, kā ietaupīt vai nopelnīt, ietekmē situāciju pašu valstī. Diezin vai daudzi aizdomājas, kā maciņos beigās ieripo tā nauda par precēm, ko iegādājamies veikalā, kā vispār veidojas attiecīgā produkta ražošanas izmaksas, cik daudz no cenas vispār saņem ražotājs, cik liels ir veikala uzcenojums. Bet pārdošanas gadījumā, vai tiek domāts tikai par savu potenciālo peļņu, nedomājot, kam pārdot, un kāda tam ir ietekme uz attiecīgo nozari kopumā?

Pēc šādas shēmas var runāt par jebkuru nozari, bet šoreiz par piena pārstrādi Latvijā. Latvijas iedzīvotāju aptaujās par noteicošajiem faktoriem preču izvēlē vienmēr kā galvenie ir norādīti cena, izcelsmes valsts un kvalitāte, atkarībā no aptaujas veikšanas laika dažādā secībā. Ņemot vērā vispārējo cenu kāpumu, bet tam līdzi netiekošās algas, skaidrs, ka cenas nozīme tikai pieaugs, bet ir jautājums, vai tā būs vienīgais, uz ko pircējs skatīsies, veikalā izvēloties preces. 

Mazumtirgotāja "ELVI Latvija" komercdirektore Laila Vārtukapteine tiešsaistes žurnālam KLIK stāsta, ka tieši piena produktu klāstā līdzvērtīgu cenu gadījumā Latvijas pircēju patriotisms redzams visizteiktāk - iedzīvotāji ir gatavi samaksāt arī nedaudz vairāk par Latvijā ražotiem piena produktiem, ja vien to cenas ir atbilstošas kopējam tirgus līmenim. Vienlaikus novērots, ka Latvijā ražoto piena produktu cenas, salīdzinot ar citu valstu analogiem, ražotāji ceļ visstraujāk. Un, lai gan pircēji ir gatavi samaksāt dažus centus vairāk par Latvijā ražotu pienu, vairums nevar atļauties maksāt dubultā, un tāpēc arvien vairāk izvēlas par labu ārvalstīs ražotajiem produktiem.

Savukārt Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks stāsta, ka piena nozarē pusgada laikā vienlaicīgi vairāk nekā dubultojušās energoresursu izmaksas, par 20-30% augušas iepakojuma izmaksas, kā arī visas saistīto pakalpojumu izmaksas, loģistikas izmaksas. Turklāt, ja pagājušā gada maijā vidējā piena iepirkuma cena Latvijā bija 304 eiro par tonnu, šogad maijā tā bija jau 473 eiro par tonnu, kas ir par 55,6% vairāk. Un cenu kāpums nav apstājies.