Vasarām topot arvien karstākām, sabiedrībā nostiprinās arī izpratne par nepieciešamību pasargāt ādu no saules kaitīgās iedarbības. Aizsarglīdzekļu klāsts veikalu un aptieku plauktos ir plašs, atliek tikai izvēlēties... Un te nu sākas problēmas.
Sasauļojies nenozīmē veselīgs jeb sarežģītā saules aizsardzības aritmētika
„Tas tiesa, ka ar parastu sejas krēmu lieta ir daudz vienkāršāka – izvēlies savam ādas tipam piemērotāko un viss. Savukārt saules aizsarglīdzekļu iepakojums satur daudz sarežģītāku informāciju, ir izraibināts ar skaitļiem un abreviatūrām, nemaz nerunājot par sastāva atšķirībām,” stāsta dermatologs Raimonda Karls.
Taču ārsts uzsver, ka, ja jautājums būtu tik vienkāršs un būtu iespējams izveidot vienotu visiem gadījumiem piemērotu formulu, tas jau būtu izdarīts, tādēļ būs vien kaut nedaudz jāiedziļinās burtu un ciparu kombinācijās.
Vai lielāks ir labāks?
Burtu salikums SPF norāda uz aizsardzību pret UVB jeb ultravioletā starojuma B viļņu spektrs. Šie viļņi ir atbildīgi par saules apdegumu un kanceroģenēzi, proti – par visu veidu ādas vēža izraisīšanos. Būtu labi, ja ar atzīmi SPF būtu gana, taču abreviatūra vienmēr ir papildināta arī ar kādu skaitli – sākot ar 2 un beidzot ar 50+
Tas ir nosacīts skaitlis, kas norāda saules aizsardzības lielumu. Kaut gan nozīmīga aizsardzība sākas no koeficienta 20, agras priekšpusdienas saulītē, piemēram, rīta skrējienam daļēji noēnotā takā, SPF15 būs tieši laikā.
Taču ar ko atšķiras 20, 30, 50+ aizsardzība?
Katrs no šiem SPF līmeņiem aizsardzības spējas ir no 97% līdz 98%. Proti, SPF20 tās būs 97% augstas, bet SPF50+ līdz pat 98,5. Šķiet, pavisam nenozīmīga atšķirība, taču, ja zinām, ka šajos procentos rēķināti UV viļņu nestie fotonu miljardi, tad skaidrs, ka nozīme tomēr ir.
Tāpat uz kosmētikas līdzekļiem, kas būtu lietojami saulē, norādīts arī UVA (tad aizsardzības faktors parasti ir 38 vai 42), kas nodrošina aizsardzību pret A spektra viļņiem un šajā gadījumā matemātika ir līdzīga. Raimondrs Karls skaidro, ka pašam jāizsver, cik liela aizsardzība katrā situācijā vajadzīga, gan atgādinot, ka apdegt var arī lietojot līdzekli ar visaugstāko SPF, jo nevienam no līdzekļiem nav 100% aizsardzība.
Organisku vai neorganisku?
Kas vēl jāņem vērā, iegādājoties ādas aizsarglīdzekļus? Tas, ka tie mēdz būt organiskie un neorganiskie, kam abiem ir atšķirīgs darbības mehānisms – organiskie spēj absorbēt saules starus, neorganiskie tos atstaro, pateicoties sastāvā esošajiem cinka un titāna oksīdiem. Abi darbojas vienlīdz labi, un tas vairāk ir paša komforta jautājums. Vieniem patiks, ja krēms ir caurspīdīgs un iesūcas ādā, citiem – ka tas veido tādu kā plānu, baltu kārtiņu, burtiski ar aci redzamu sargājošu efektu.
Jautāts, kas būtu pats svarīgākais krēma iegādē, dermatologs smaidot atbild, ka te vietā salīdzinājums ar zobu pastām – pats svarīgākais ir to LIETOT!
Tikai atšķirībā no stomatologiem, kuri rekomendē zobus tīrīt divas reizes dienā, saules aizsargkrēms jāatjauno ik pa divām stundām (jo īpaši, ja izvēlēts t. s. organiskais līdzeklis), citādi tas zaudē spējas. Nepareizs ir arī priekšstats, ka līdzeklis ar mazāku saules aizsargfaktoru ir jāatjauno biezāk nekā tas, kam ir 50+. Šim skaitlim nav nekāda sakara ne ar minūtēm, ne stundām.
Kādu apģērbu izvēlēties saulē?
Ko darīt tiem, kam netīk noziesties ar kosmētikas līdzekļiem no galvas līdz kājām? Arī apģērbs kalpo kā saules aizsarglīdzeklis. Visai bieži šī zināšana var būt pa prātam vīriešiem, kas ar kosmētiku ir uz jūs, lēš Raimonds Karls. Viņš arī iesaka izmantot iespējas, kādas mums šobrīd pieejamas, iegādājoties apģērbu internetā. Lai gan
Latvijā vēl nav plaši pieejami, taču citur pasaulē arvien populārāki kļūst speciāli apģērbi, kuros iestrādātas šķiedras ar UV aizsardzības spējām. Šajā gadījumā būs panākta nevis ķīmiska, bet fizikāla ādas aizsardzība. Tas ir lielisks paņēmiens, jo īpaši bērniem – pēc peldēšanās drēbītes nav jāvelk nost, tās žūst ātri, nesaldē, bet ādu saudzējošo darbu turpina veikt izcili. Dermatologa ieskatā šādam apģērbam būtu jābūt obligātam profesijās, kurās darbs ilgstoši noris atklātos saules staros, piemēram, ceļu būvē vai dārzniecībā. Runājot par apģērba izvēli, ārsts min arī kādu interesantu, mazāk zināmu faktu – kaut arī vasarās ir vēlme valkāt gaišas drēbes, jo tās tik ļoti neabsorbē siltumu, taču tieši tumšas krāsas audumi labāk pasargā no UV stariem!
Pie aptiekas plaukta
„Ja nu tomēr negribas paturēt prātā visas smalkās nianses par ādas aizsarglīdzekļiem, tad drošāk tos iegādāties aptiekā, kur vienlaikus iespējama arī mediķa konsultācija, jo mēs, farmaceiti, tādi esam,” teic „Mēness aptiekas” farmaceite Ieva Turonoka. Viņa skaidro, ka aptiekā ir pieejams ne tikai pilns kosmētikas spektrs ar dažādiem SPF faktoriem, bet arī to dažādība – gan pēc faktūras, gan lietojuma. Piemēram, ir daudz līdzekļu tieši sejas ādai, kas turklāt ir veidoti, ņemot vārā ādas tipu, dažādas vajadzības, pielāgoti ādai ar problēmām – akne, pigmetācija, sebuma kontrole, tai skaitā arī ar tonējošu efektu, papildina farmaceite.
Saules aizsarglīdzekļi var būt krēms, fluīds vai eļļa, tāpat tie var būt izsmidzināmi. Svarīgi ņemt vērā, kādā dzīves situācijā to lietojam – ikdienā, kopā ar dekoratīvo kosmētiku vai atpūtā pie ūdens. Atsevišķs plaukts noteikti būs atvēlēts bērniem. Gan zīdaiņiem, gan pusaudžiem. Daudzi bērnu SPF aizsargkrēmi ir ar zilo nokrāsu, kas palīdz kontrolēt, lai krēms klāj katru ķermeņa daļu. Tā kā parasti aizsarglīdzekli uzziežam, jau esot dabā un saulē, nozīmīgs ir tā iepakojums, kas jau laikus jāņem vērā. Piemēram, ja jāmēro lielāks ceļa gabals kājām, jāapdomā par mini iesaiņojumu. Savukārt bērniem, šķiet, ērtāk lietojami ir izsmidzināmie līdzekļi, kas ērti atjaunojami pēc katras peldes. Lai gan liela daļa līdzekļu ir ūdensnoturīgi, jāatceras, ka līdzekļa uzklāšana nenodrošina aizsardzību uz visu dienu. Bērna gadījumā, it īpaši atpūtā pie ūdens, ieteicams vēl mājās pirms došanās atpūsties vai uz treniņu, kad vēl nav saskare ne ar smiltīm, ne ūdeni, kārtīgi uzklāt aizsargkrēmu, bet, atrodoties dabā, to regulāri atjaunot ar aerosola veida izsmidzināmo līdzekli. Ja vēlamies iegādāties kvalitatīvu līdzekli drošā iepirkšanās vietā, tad aptieka tāda noteikti ir, piebilst Ieva Turonoka.
Nobeiguma vietā
Raimonds Karls aicina likt aiz auss: lai kā patiktu saulīte, uz to jāraugās tāpat kā uz saldumiem – mazliet un ar mēru! Bez abiem dzīve zaudē garšu, bet gan viens, gan otrs var būt nepatikšanu un bēdu avots. Tāpat ārsts brīdina, ka ir manījis medijos vieglprātīgi lietojam kopīgu nosaukumu visai kosmētikai, kas paredzēta pludmalei vai atpūtai dabā, – „sauļošanās līdzekļi”. Viņaprāt, tas nav pareizi un var radīt jukas, jo ādas aizsarglīdzekļi pret sauli un sauļošanās kosmētika ir divas atšķirīgas grupas, no kurām otrā darbojas kā iedeguma akselerators jeb iedegumu veicinošais līdzeklis un no kaitīgajiem UV stariem nepasargā.
Visbeidzot dermatologs aicina ņemt vērā trīs svarīgus aspektus!
1. Iedegums ir ādas atbildes reakcija uz saules kaitīgo iedarbību un ādas izmisīgs mēģinājums to absorbēt, nevis labas veselības un teicami pavadīta atvaļinājuma rādītājs.
2. Iedegums nepasargā no saules apdegumiem! Vecmāmiņu „patiesība”, ka vajag iesauļoties pakāpeniski un tad jau vairs apdegt nevar, ir jau pasen medicīnas zinātnes apgāzts mīts.
3. Iedegusi āda nav augsta D vitamīna līmeņa asinīs rādītājs.