Vai cilvēka ķermenis katrus septiņus gadus sevi nomaina?

Šī nemitīgā šūnu aktivitāte ir veicinājusi rasties visai populārai idejai, proti, ik pēc septiņiem gadiem šūnas ir rūpīgi pastrādājušas un nomainījušas ikkatru tava ķermeņa daļu. Citiem vārdiem, ik pēc septiņiem gadiem tu sastāvi no pilnīgi jaunām šūnām. Bet vai tā tiešām ir?

Ne gluži. Noteiktas šūnas dažos cilvēka orgānos un sistēmās pilnībā nomainās mēnešu laikā, savukārt citas paliek tādas, kādas bija dienā, kad cilvēks piedzima.

“Lielākā daļa ādas un zarnu nomainās ļoti ātri, visticamāk, mēnešu laikā. Savukārt šūnas aknās reģenerējas lēnāk,” izdevumam “Live Science” skaidroja pētnieks Olafs Bergmans.

Zināms, ka citos orgānos un sistēmās šūnas nomainās vēl lēnāk. Piemēram, cilvēka sirds atjaunojas pavisam lēni un ne pilnībā, proti, cilvēka dzīves laikā nomainās tikai 40% kardiomicītu jeb sirds muskuļa šūnu. Savukārt cilvēka skeletam nepieciešami 10 gadi, lai šūnas tajā pilnībā nomainītos.

Diemžēl smadzeņu šūnas arī nomainās ārkārtīgi lēni, turklāt daudzi neironu veidi nenomainās vispār.

Lai nu kā, fakts, ka daļa no mums, piemēram, āda, zarnas un aknas dažu gadu laikā nomainās, liek uzdot jautājumu: kāpēc mēs nepaliekam mūžam jauni?

Neatkarīgi no tā, cik “jauna” ir tava āda, zarnas un aknas, gadiem ejot mēs jūtamies aizvien vecāki un vecāki. Pat ja šūnas ir relatīvi jaunas, cilvēka bioloģiskais vecums neļauj jauniem būt mums pašiem. Gadu laikā šūnas var sākt pieļaut kļūdas, liekot veidoties mutācijām, kas beidzas ar noteiktām slimībām.

Lūk, lai arī mūsu šūnas atjaunojas, tomēr tas nenozīmē, ka mēs varam izbēgt no laika uzkrautās nastas.