Iepriekš nezināmi mikrobi ledājos varētu nopietni apdraudēt cilvēci

Jaunā pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Nature Biotechnology”, Ķīnas Zinātņu akadēmijas pētnieki savāca 21 ledus paraugu no Tibetas plakankalnes ledājiem. Pēc tam viņi veica paraugos atrasto mikroorganismu DNS sekvencēšanu un izveidoja apjomīgu datubāzi. Jāpiemin, ka šī ir pirmā reize, kad ledājos ieslēgto mikrobu DNS tiek sekvencēti.

Pētnieki ledus paraugos kopumā atklāja 968 mikrobu sugas, no kurām lielākā daļa bija baktērijas, bet arī aļģes, arheji un sēnes. Tomēr pārsteidzošākais bija tas, ka 90% no šīm mikrobu sugām bija līdz šim nezināmi.

Pētniekiem nav īsti skaidrs, cik seni ir daži no šiem mikrobiem. Iepriekšējos pētījumos ir parādīts, ka ir iespējams atdzīvināt mikrobus, kas ledū bijuši iesprostoti pat 10 tūkstošus gadu ilgi.

Šī nav pirmā reize, kad zinātnieki Tibetas ledājos atraduši pārsteidzošu mikrobu daudzveidību. 2020. gada janvārī pētnieku komanda izanalizēja ledus paraugus no viena atsevišķa ledāja, atklājot tajā 33 dažādu vīrusu grupas, no kurām 28 iepriekš nebija zināmas.

Pārsteidzošā mikrobu daudzveidība ledājos un klimata pārmaiņu izraisītā ledāju kušana palielina iespēju, ka brīvībā var nonākt potenciāli bīstami mikroorganismi, lielākoties, baktērijas, kas var izraisīt jaunas pandēmijas.

Uz Zemes ir vairāk nekā 20 tūkstoši ledāju, sedzot aptuveni 10% sauszemes. Katrā no tiem ir savas unikālas mikrobu komūnas. 2021. gada aprīlī pētījumā tika noskaidrots, ka starp 2000. un 2019. gadu teju katrs no šiem ledājiem ir sarucis.

Tiesa, tam visam ir arī sava zelta maliņa, proti, tāda veida mikrobu datubāžu veidošana var palīdzēt atklāt jaunus mikroorganismus, kas potenciāli būtu lietderīgi medicīnā, kosmētikā un dažādu tehnoloģiju attīstībā.