Divas nedēļas pēc kara sākuma Ukrainā klīniskā psiholoģe Jana Štagere, nezinādama, kurp doties, ar paziņu palīdzību nonāca nelielā Polijas pilsētiņā, kur atradās arī 29. jūnijā – kad notika mūsu saruna platformā "Zoom". Zaudējusi darbu, viņa palīdz ukraiņiem un arī citu tautību pārstāvjiem tikt galā ar mentālās veselības problēmām, kuras izraisījis karš. Arī viņa nav izņēmums – uzklausot citus, palīdzību vajadzēja saņemt arī pašai. Sarunā viņa stāsta par psiholoģiskajām kara traumām, ukraiņu vēršanos pēc palīdzības un krievu kauna sajūtu.

Sarunā ar Janu ir jūtams tas, cik tuva viņai ir psiholoģija. Lai gan šobrīd atrodas nelielā kalnu ieskautā Polijas pilsētiņā ar 9000 iedzīvotājiem, no kuriem aptuveni 70 ir viņas tautieši, kuri, tāpat kā psiholoģe, bēga no kara, tomēr jau drīzumā viņa uzstāsies Latvijā ar lekciju mentālās veselības un mūzikas festivālā "Ogle", kas norisināsies Siguldā no 8. līdz 9. jūlijam. Jana ir klīniskā psiholoģe un savā darbā lieto dažādas elpošanas tehnikas, par kurām stāstīs arī festivālā.

Sieviete uzskata, ka viņai ir paveicies, jo Polijā paziņas izmitināja individuālā dzīvoklī, tādēļ nevajadzēja "izbaudīt" bēgļu nometņu "burvību". Karš, dzimtenes pamešana un darbs ar karā mentāli cietušajiem ir ietekmējis arī pašu Janu, kura stāsta, ka šobrīd jau jūtas labāk, taču iedziļināšanās klientu sarežģītajos stāstos un to "izdzīvošana" līdzi ir prasījusi savu. Pēdējie divi gadi viņas dzīvē ir bijuši smagi: sākumā Covid-19 saslimšana, kuras dēļ viņa atradās tuvu nāvei un tagad karš, kas jāpiedzīvo ne tikai pašai caur personīgo pieredzi, atrodoties Ukrainā pirmajās divās kara sākuma nedēļās, bet arī caur pacientu stāstiem.

Komentāri
CopyLinkedIn Draugiem X