Par noziedzīgi iegūtiem atzīti "ABLV Bank" esoši vairāk nekā 2,4 miljoni eiro

Pirmstiesas procesā secināts, ka privātpersonas naudas līdzekļi pārvietoti, imitējot civiltiesiskus darījumus, ar mērķi tos attālināt no naudas līdzekļu izcelsmes avota - juridiskās personas ar čaulas veidojuma pazīmēm -, daļu no naudas līdzekļiem pārskaitot tālāk uz citu juridisko un fizisko personu bankas kontiem, bet daļu izmantojot personīgajām vajadzībām.

Tiesa nolēma šos naudas līdzekļus konfiscēt un ieskaitīt Latvijas valsts budžetā.

Lēmumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā desmit dienu laikā no lēmuma pieejamības dienas.

LETA jau vēstīja, ka, maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas lēmumu par likvidācijas procesa sākšanu, "ABLV Bank" akcionāri ārkārtas sapulcē 2018.gada 26.februārī nolēma pašlikvidēties, savukārt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome 2018.gada 12.jūnijā atļāva "ABLV Bank" sākt pieteikto pašlikvidācijas procesu. Eiropas Centrālā banka no 2018.gada 12.jūlija ir anulējusi "ABLV Bank" izsniegto licenci.

"ABLV Bank" problēmas radās pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla ("FinCEN") 2018.gada februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas "ABLV Bank" par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.

"FinCEN" publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka "ABLV Bank" vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.

"ABLV Bank" apsūdzības ir noraidījusi, kā arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) paziņojis, ka nav atradis pierādījumus "ABLV Bank" vadības iesaistei kukuļdošanā, kā to savā ziņojumā bija apgalvojusi "FinCEN".