Protesti Uzbekistānā: prezidents sola tomēr neveikt grozījumus konstitūcijā

Karakalpakstānas galvaspilsētā Nukusā un vairākās citās pilsētās piektdien un sestdien tūkstošiem cilvēku izgāja ielās, paužot neapmierinātību ar to, ka nupat publicētajā Uzbekistānas konstitūcijas grozījumu projektā atšķirībā no pašreizējās konstitūcijas vairs nav teikts, ka Karakalpakstāna ir suverēna un tās suverenitāti aizsargā Uzbekistāna, kā arī nav paredzēta iespēja Karakalpakstānai izstāties no Uzbekistānas referenduma ceļā. Dažviet protesti bija vardarbīgi un tajos bijuši cilvēku upuri, kuru skaitu varasiestādes nav nosaukušas.

Karakalpakstānas varasiestādes sestdien paziņoja, ka protestu organizētāji aizturēti, kā arī apsūdzēja viņus mēģinājumā sagrābt administratīvās ēkas.

Sestdienas vakarā Nukusā ieradās Mirzijojevs un tikās ar Karakalpakstānas parlamenta deputātiem un sabiedrības pārstāvjiem. Uzbekistānas prezidents solīja, ka grozījumi konstitūcijā attiecībā uz Karakalpakstānu netiks pieņemti.

"Ja karakalpaku tauta ir neapmierināta, neviens [konstitūcijas] pants nekad netiks mainīts," sacīja Mirzijojevs.

Viņš arī kritizēja vietējās amatpersonas, ka tās paudušās atbalstu ierosinātajiem konstitūcijas grozījumiem un nav viņam ziņojušas par tautā briestošo neapmierinātību.

Uzbekistānas prezidents izsludināja Karakalpakstānā ārkārtējo stāvokli, kas būs spēkā vienu mēnesi. Ārkārtējā stāvokļa laikā protesta akcijas ir aizliegtas.

Mirzijojevs Nukusā ieradās arī svētdien. Uzrunājot Karakalpakstānas parlamentu, viņš teica, ka piektdien un sestdien notikušajās sadursmēs bijuši cilvēku upuri gan iedzīvotāju, gan tiesībsargājošo institūciju darbinieku vidū, taču neminēja to skaitu.

Mirzijojevs sacīja, ka piektdien cilvēku grupa organizējusi nekārtības un mēģinājusi sagrābt varasiestāžu ēkas Nukusā un ka nekārtības pilsētas ielās viņi turpinājuši arī sestdien.

"Atsevišķi nekārtību dalībnieki mēģināja izraisīt sadursmes ar tiesībsargājošo institūciju pārstāvjiem, ar spēku ielauzties apsargājamās teritorijās, meta akmeņus un dažādus priekšmetus uz ēkām," teica Uzbekistānas prezidents.

"Dodoties gājienā pa pilsētu, viņi nodarīja būtisku kaitējumu infrastruktūras objektiem. Izsita ēkām stiklus un sarīkoja ugunsgrēkus. Vairākas grupas mēģināja ieņemt Nukusas pilsētas galvenās iekšlietu pārvaldes un Nacionālās gvardes pārvaldes ēkas nolūkā iegūt ieročus," sacīja Mirzijojevs.

Viņš piebilda, ka nekārtību cēlāji, izmantojot skaitlisko pārākumu, arī piekāvuši tiesībsargājošo struktūru pārstāvjus.

Kopš protestu sākuma Karakalpakstānā nedarbojas internets, taču ir iespējams zvanīt pa mobilajiem tālruņiem un sūtīt īsziņas. Naktī no sestdienas uz svētdienu visi mobilo telefonsakaru abonenti Karakalpakstānā saņēma īsziņu, kurā bija teikts, ka Uzbekistānas konstitūcijas panti, kas attiecas uz Karakalpakstānas statusu, netiks mainīti.

Karakalpaki valodas un kultūras ziņā ir tuvu radniecīgi kazahiem. Karakalpaku autonomais apgabals tika izveidots padomju laikā, 1924.gadā. 1925.gadā tas tika iekļauts Kazahstānā, bet no 1930.gada tas atradās Krievijas sastāvā. 1932.gadā autonomais apgabals tika pārveidots par Karakalpakstānas autonomo republiku, kas 1936.gadā tika iekļauta Uzbekistānas sastāvā.

Karakalpakstāna ir ekonomiski vismazāk attīstītais Uzbekistānas reģions un saņem valsts budžeta dotācijas. Turklāt Karakalpakstānā ir smaga ekoloģiskā situācija, ko izraisījusi Arāla jūras daļēja izžūšana.

Mirzijojevs, kurš iepriekš bija premjerministrs un kļuva par valsts vadītāju 2016.gadā pēc ilggadējā autoritārā prezidenta Islama Karimova nāves, savas prezidentūras laikā īstenojis plašas reformas, modernizējot Uzbekistānu un veicinot ekonomikas attīstību. Tomēr reāla politiskā opozīcija valstī nav izveidojusies.

Gaidāms, ka par konstitūcijas grozījumiem, kas cita starpā paredz pagarināt prezidenta amata termiņu no pieciem līdz septiņiem gadiem, tiks rīkots referendums.