Kas zemenei vēderā?

Zemeņu laiks ir īstais brīdis, lai veselīgo apvienotu ar ļoti garšīgo, jo veselībai tikpat nozīmīga kā uzņemto uzturvielu kvalitāte ir arī labas omas uzturēšana, uzsver uztura speciāliste Anita Baumane no „Veselības centru apvienības”.

Kas zemenei „vēderā”!

Ieskatoties ASV Lauksaimniecības ministrijas (United States Department of Agriculture) datos, uzzinām, ka saldās un nedaudz skābenās ogas ir spēcīgs antioksidantu avots ar nelielu enerģētisko vērtību – 100 grami zemeņu satur vien 31 kaloriju, tajās ir daudz ūdens un šķiedrvielas, no minerālvielām zemenēs izceļas kālijs. Un tas ir ļoti svarīgi! Kālijs veicina ūdens izdalīšanos, bet nātrijs (vienkāršā valodā runājot – sāls) to aiztur. Ja uzturā ir par daudz nātrija, kā tas arī bieži ir, tad jāraugās, lai kālija būtu vairāk, tādēļ vasara ir piemērots laiks zemeņu ēšanai – vismaz sauju dienā.

Kaut arī tiek uzskatīts, ka zemenes satur daudz dzelzs, diemžēl par dzelzs avotu tās tomēr nevar nosaukt, jo 100 grami zemeņu satur tikai 0,28 mg.

Vitamīni un zemenes

Farmaceite Ērika Pētersone no „Mēness aptiekas” atgādina par zemenēs esošo vitamīnu un mikroelementu spektru. Zemenēs ir tik vajadzīgais C vitamīns, B grupas vitamīni – B1, B3, B4, B5, B6, B9, arī E un K vitamīns. Zemenēs ir arī mikrolementi: kālijs, fosfors, magnijs, nātrijs, varš. C vitamīns uzlabo organisma pretošanās spēju dažādām infekcijām, darbojas kā antioksidants, uzlabo asinsvadu elastību, stiprina asinsvadu sieniņas, piedalās kolagēna sintēzē, kas, kā zināms, nodrošina skaistu ādu, stiprākus saistaudus, locītavas. Arī E vitamīns darbojas kā antioksidants, uzlabo ādas un gļotādas stāvokli, palīdz pasargāt organismu no sirds un asinsvadu saslimšanām. Savukārt K vitamīns nodrošina pareizu asinsreci, kaulu mineralizāciju, uzlabo kalcija jonu iekļūšanu kaulaudos un var mazināt aterosklerozes risku. B grupas vitamīni uzlabo nervu impulsu pārvadi, kas nodrošina pareizu centrālās nervu sistēmas funkcionēšanu un galvas smadzeņu darbību, uzlabo nervu impulsu pārvadi arī muguras smadzenēs.

Zemenes – daudzveides

Zemenes ir lielisks papildinājums ikdienas uzturam; ir vairāk nekā 600 zemeņu šķirņu. Šobrīd visvairāk zemeņu pasaulē saražo ASV, Meksikā, Turcijā, Spānijā un Ēģiptē, kas kopā izaudzē vairāk nekā 55% no visas pasaules zemeņu produkcijas. Minētajām valstīm seko Koreja, Japāna, Krievija, Vācija, Polija, Itālija un Maroka, kas kopā izaudzē aptuveni 30% no pasaules kopējā zemeņu ražošanas apjoma.

Pētījumos zemenes tiek cildinātas un slavētas par veselīgumu un kopējo ieguvumu, lietojot tās uzturā, it īpaši uzsverot sezonālās, vietējās zemenes. Pasaules Veselības organizācija (PVO) norāda, ka, patērējot 400 gramus augļu un dārzeņu dienā, var samazināt sirds slimību, diabēta un vēža risku. Taču jāņem vērā, ka neviens no augļiem slimību pilnībā neārstē!

Vai vajadzētu uztraukties par kukaiņiem, kas dzīvo zemenēs?

Populārajā «TikTok» vietnē, ko izmanto gandrīz visā pasaulē, tika demonstrēts video ar mērķi parādīt vietnes sekotājiem, ka zemenes apdzīvo dažādi iemītnieki – kukaiņi.

Eksperimenta laikā zemenes 30 minūtes tika mērcētas sālsūdenī, un pēc brīža mazie radījumi bija redzami peldam pa ūdens virsmu. Šis video ir ieguvis vairāk nekā 11,8 miljonus skatījumu.

Ziņu portāls CNN uzsver, ka satraukumam nav iemesla – šie kukaiņi nav kaitīgi, kā arī, visticamāk, tie nekaitē arī citos augļos, ogās un dārzeņos. Galvenais zemenes noskalot zem vēsa ūdens, un, ja arī apēdīsim pāris zemenēs mītošas radības, papildus uzņemsim olbaltumvielas, tā smejoties izsakās entomologs un Kornelas universitātes profesors Gregs Loebs.

Kad zemenes var kaitēt

Zemenes var izraisīt alerģisku reakciju, lai gan, salīdzinot ar citām uztura alerģijām, šī ir daudz retāka. Zemeņu alerģijas gadījumā cilvēka imūnsistēma slikti reaģē uz īpašu alergēnu, kas atrodas šajā ogā. Jāpatur prātā, ka cilvēkiem, kuriem ir alerģija pret zemenēm, jābūt uzmanīgiem arī ar citiem šīs dzimtas augļiem, piemēram,  kazenēm. Ja ir aizdomas par alerģisku reakciju zemeņu dēļ, nevajadzētu pašam noteikt diagnozi, bet prātīgāk būtu doties pie alergologa.

Saskaņā ar neliela apjoma pētījumu, kas veikts Bosnijā, tikai 3–4 procentiem bērnu no 2 gadu vecuma un jaunākiem ir alerģija pret zemenēm. Procentuālais līmenis pazeminās vēlīnā bērnībā līdz 0,5–1 procentam un paliek nemainīgs.

Daži padomi zemeņu ēšanā

· Pievienojiet zemenes nesaldinātām brokastu pārslām, auzu putrai vai prosai.

· Lieliska ideja ātrajām brokastīm – glāzē vai krūzē kārtām salikt uz pusēm sagrieztas zemenes, bezpiedevu jogurtu un musli – līdz glāze vai krūze ir pilna. Var uzkaisīt kanēli un dažus sasmalcinātus riekstus.

· Svaigas vai sasaldētas zemenes iestrādājiet olbaltumvielu kokteiļos!

· Ielieciet sauju zemeņu pusdienu kastītē, ko paņemt līdzi pārgājienā vai pastaigā.

· Sasaldētas zemenes ir kā saldējums! Bērni tās var apēst pēc pastaigas – tas būs daudz veselīgāks kārums nekā rūpnieciski ražotā sasaldētā sula.

· Sablendētas zemenes var pasniegt pie pankūkām, kā arī iejaukt bezpiedevu jogurtā vai kefīrā.

· Pa retam (ne katru dienu!) atļaujamies izbaudīt zemenes ar putukrējumu vai saldējumu, bet liekot aiz auss, ka pēc šāda saldā ēdiena baudīšanas būs vairāk jāpakustas!