:format(webp)/nginx/o/2022/07/04/14672217t1h7719.jpg)
Meži, visapkārt vieni meži. Liekas, ka tie uz mūsu planētas ir bijuši mūžīgi, jo ainavu bez tiem iedomāties ir grūti. Tiesa, kā jau jebkurai sugai vai ekosistēmai, arī mežiem ir savs piedzimšanas laiks. Patiesībā, lai arī pirmie augi uz mūsu planētas parādījās pirms aptuveni 470 miljoniem gadu, koki un meži “piedzima” krietni vēlāk – pirms aptuveni 390 miljoniem gadu.
Šā intervāla laikā augu pasaulē lēnām attīstījās ģenētiskie prekursori, kas nepieciešami, lai varētu rasties koki, kas savukārt vēlāk aizstāja jeb izkonkurēja citus augus, izdevumam “Live Science” skaidroja paleobotāniķis Kriss Berijs.
2019. gadā Berijs ar kolēģiem pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Current Biology”, aprakstīja vecāko zināmo mežu. Tas atrodas Ņujorkas štatā, ASV un ir radies pirms aptuveni 385 miljoniem gadu.
Pašu koku gan šajā mežā vairs nav, bet ir saglabājusies pārakmeņojušos sakņu sistēma, kas parāda, kur koki auguši.
“Tur mēs neredzam koku fosilijas, bet mēs redzam, tieši kur katrs koks ir atradies. Tādā veidā mēs uzzinām par meža ekoloģiju,” stāstīja Berijs.
Šo agrīno mežu attīstība bija atkarīga no prekursoru evolūcijas, kas iezīmēja koku īpašības. Kokiem bija jāspēj izkonkurēt pārējos augus un nodrošināt sev vietu tuvāk saulei.
Pirmie koki, kas parādījās pirms aptuveni 390 miljoniem gadu, bija mazi un visā pasaulē izplatījās tikai 30 miljonus gadu vēlāk, vēstīts pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Nature”.
Šī pauze bija tāpēc, ka augstais oglekļa dioksīda līmenis mūsu planētu padarīja pārāk karstu, lai varētu veidoties lielas lapas. Tās vienkārši absorbētu pārāk lielu daudzumu saules gaismas un pārkarstu. Savukārt vēlāk, krītoties oglekļa dioksīda līmenim, radās labvēlīga vide lielāku koku attīstībai.
/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)