Gada otrajā pusē sagaidāms ražošanas apjomu kritums, uzskata banku analītiķi

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš uzsver, ka šis gads Latvijas ekonomikā ir izaicinošs, un Krievijas iebrukumu Ukrainā ir radījis nepieciešamību gan meklēt jaunus noieta tirgus, gan izejvielu piegādātājus. Tomēr ārējais pieprasījums pagaidām saglabājas spēcīgs - gada sākums Latvijas rūpniecībā ir bijis veiksmīgs, un rūpniecība šī gada pirmajā pusē ir bijusi viena no straujāk augošajām nozarēm Latvijā.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šī gada maijā apstrādes rūpniecības izlaide Latvijā pieauga par 7,5% salīdzinājumā ar pērnā gada maiju. Āboliņš atzīmē, ka tas ir ļoti labs rezultāts, taču par gada otro pusi rūpniecībā ekonomists ir piesardzīgs. Pasaules ekonomikā ar katru mēnesi ir arvien vairāk redzamas recesijas tuvošanās pazīmes, Krievija ar gāzes piegāžu samazināšanu cenšas izraisīt vēl dziļāku enerģētikas krīzi Eiropā, kā arī pilno ietekmi no ekonomisko attiecību pārraušanas ar Krieviju mēs pagaidām vēl nejūtam.

Āboliņš skaidro, ka spēcīgais pieaugums rūpniecībā pēdējā pusotra gada laikā ir saistīts ar diviem faktoriem. Pirmkārt, Covid-19 pandēmijas dēļ daudzu pakalpojumu nozaru darbība bija ierobežota, tādēļ pieprasījums pēc visdažādākajam precēm pasaule ir bijis netipiski liels. Otrkārt, zemo preču krājumu līmeni noliktavās, kas pēc Covid-19 pandēmijas sākumā pieņemtajiem lēmumiem par ražošanas apturēšanu, kā arī krājumu izpārdošanas, bija ievērojami sarukuši.

Gada otrajā pusē pieprasījums Latvijas rūpniecībā, visticamāk, sāks jūtami mazināties, prognozē Āboliņš. Dēļ augstās inflācijas iedzīvotāju rīcībā esošie ienākumi šogad Latvijā un Eiropā mazināsies, savukārt Covid-19 ierobežojumu atcelšana ļauj atkal pilnvērtīgāk darboties pakalpojumu nozarēm. Tādēļ pēdējos mēnešus Eiropā un ASV jauno pasūtījumu apjoms rūpniecībā sarūk, krājumu līmenis aug un krājumu atjaunošanas cikls tuvojas beigām.

Latvijas ražotāju aptaujas liecina, ka jaunie pasūtījumi joprojām ir gana daudz, taču no globālās rūpniecības bremzēšanās mēs, visticamāk, neizvairīsimies, uzskata Āboliņš. Pie tam, mazāks pieprasījums nāk kopā ar strauji augošām izmaksām. Kopš Krievijas lēmuma mazināt dabasgāzes piegādes Eiropai, dabasgāzes cenas Eiropā ir augušas par vairāk nekā 50%. Tā rezultātā elektroenerģijas cenas Latvijā turpina augt, vietējās elektrības ražošanas jaudas Baltijā nav pietiekamas savam patēriņam, piemēram, Latvija pēdējās nedēļas laikā ir saražojusi tikai aptuveni 40% no sava elektrības patēriņa, un šobrīd nav pamata gaidīt elektrības cenu kritumu gada otrajā pusē.

Augsto elektrības cenu ietekmē elektrības patēriņš Latvijā jūnijā ir sācis mazināties un tas, iespējams, jau liecina par zemāku aktivitāti rūpniecībā, norāda Āboliņš. Augošās izmaksas ražotāji ir spiesti nodot patērētājiem, un inflācija Latvijā tuvojas 20%; tomēr iedzīvotāji ienākumi tik strauji neaug un, ceļot cenas, ir risks zaudēt tirgus pozīcijas.

"Manuprāt, daudziem Latvijas ražotājiem gada otrā puse var būt ļoti izaicinoša. Krievijas ietekmi pagaidām vēl nejūtam, ārējās pieprasījums noteikti mazināsies un gada nogalē es neizslēdzu ražošanas apjomu kritumu Latvijā," prognozē Āboliņš.

"Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš uzskata, ka apstrādes rūpniecības sniegums maijā bija ļoti labs. Spītējot pasaules vētrām, nozares izlaide mēneša laikā kāpa par 1,1%, turot gada pieaugumu ļoti augstā līmenī jeb 7,5%. Strautiņš uzskata, ka rūpniecības sniegumu var raksturot pat ar vārdu "varonīgs", un šādu uzslavu noteikti esot pelnījusi farmācija, ar bijušās PSRS tirgiem visvairāk saistītā nozare, kas spējusi palielināt ražošanu, salīdzinot ar pērno maiju.

Vienlaikus pieaug bažas par rūpniecības sniegumu gada atlikušajos mēnešos un nākamgad, uzsver Strautiņš, norādot, ka ekonomistu vidū nereti kā jau par notikušu faktu runā par pasaules ekonomikas recesiju varbūt gada nogalē, varbūt nākamgad, kuru radīs kara ietekme, kā arī centrālo banku jau īstenotie un vēl solītie ekonomikas dzesēšanas pasākumi. Ilgtermiņa procentu likmes līdz jūnija sākumam auga, bet tagad ir nostabilizējušās. Finanšu tirgi joprojām ir iecenojuši īstermiņa procentu likmju kāpuma turpināšanos tuvākajā nākotnē, taču ASV jau arī kritumu nākamgad, tātad prognozējot, ka pārkaršanu strauji nomainīs atdzišana.

Ja pakalpojumu nozaru nākotne vismaz uz nesenās pagātnes fona joprojām izskatās visnotaļ gaiša, tad par rūpniecību ir lielas bažas, atzīst Strautiņš. Pandēmijas laiks tai izrādījās ļoti izdevīgs, taču tuvojas brīdis, kad ražotājiem par šo "ballīti" būs jāmaksā.

"Pakalpojumu nozaru ierobežojumi, kas "iespieda" neproporcionāli lielu pasaules ekonomikas daļu preču nozarēs, ir beigušies. Patērētāji ir sapirkušies daudz visādu verķu un šķiet, ka viņiem kādam laikam pietiks. Tirgotāji pāriet no krājumu palielināšanas uz samazināšanu, tas darbojas kā ekonomikas cikla pastiprinātājs," skaidro Strautiņš.

Viņaprāt, likumsakarīgi, ka Latvijas industrijas prognozes par ražošanu tuvākajā nākotnē kopš marta ir krasi pasliktinājušās. Attiecībā pret vēsturiski vidējo tās vispesimistiskākās ir elektronikā, nozarē, kurā pandēmijas ballīte bija visneprātīgākā. Salīdzinoši labvēlīgs nākotnes skatījums ir mašīnbūvē - elektrotehniskajā rūpniecībā, iekārtu ražošanā un remontā, kas arī ir likumsakarīgi, jo plānoto enerģētikas revolūcijas investīciju bumu neviens nav atcēlis.

Izejvielu cenas rada iespaidu, ka kāds ir ievietojis pasaules ekonomiku ātrās sasaldēšanas kamerā, pauž Strautiņš. Viņš skaidro, ka kopējais izejvielu cenu indekss krities par 12% salīdzinot ar 8.jūnija pīķi. Industriālo metālu cenas, kas vislabāk atspoguļo ekonomikas prognozes, jau kritušās pat par 32%. Enerģijas cenas, kuras šobrīd virza kara un sankciju stāsts, svārstās bez noteiktas tendences.

Strautiņš piebilst, ka pārtikas cenas kopš 17.maija ir samazinājušās par 19%. Milzīgā ātrumā krīt kviešu cena, no maija vidus vēsturiskā rekorda samazinoties par ceturtdaļu. Saistīts notikums ir tas, ka globālais konteineru pārvadājumu cenu indekss "Freightos" kopš pērnā septembra rekorda ir samazinājies par 40%. Tātad globālie izejvielu un pārvadājumu tirgi kļūst ražotājiem draudzīgāki, taču Latvijas un Eiropas rūpniekus apbēdina reģionālās enerģētikas "jaunās spazmas", skaidro Strautiņš. Gāzes cenas ar piegādi pēc mēneša šodien sasniegušas 157 eiro par megavatstundu, kas ir divas reizes vairāk nekā 8.jūnijā, kas bija zemākais punkts kopš kara sākuma.

Atkal kāpj elektrības cenas, turklāt šeit ir dubulta bēda, uzsver Strautiņš. Ja līdz šim cenas bija augstas, taču zem Rietumeiropas līmeņa, tad šobrīd ir otrādi. Laikā no septembra līdz maijam vidējā cena Vācijā bija 166 eiro, bet Latvijā 141 eiro. Taču šobrīd pie mums strāva maksā dārgāk - jūlijā pirmo četru dienu vidējā cena ir 297,85 eiro. Salīdzinājumam - 2020.gada vidējā cena bija 34,05 eiro, bet pērn tā bija 88,78 eiro.

Rezumējot teikto, Strautiņš sagaida, ka gada otrajā pusē Latvijas ražotājus "nejaukās spīlēs spiedīs" pieprasījuma vājināšanās salikumā ar joprojām ļoti augstām ražošanas izmaksām. Taču gada koprezultāts būs pieklājīgs - pieaugums par apmēram 4%, pateicoties kāpumam pirmajos piecos mēnešos par 6,9%, prognozē Strautiņš.