Vai jaunāku mežu ciršana Latvijai dos vairāk šķeldas?

Grozījumus koku ciršanas noteikumos valdība pieņēma 21. jūnijā, tikai dienu pēc to iekļaušanas sēdes darba kārtībā. Lasi šeit, kā lēmumu panāca un kā politiķi saistībā ar to mainījuši viedokli.

Vai vairāk saražotās šķeldas uzlabos tās pieejamību un cenu?

Šķelda ir kokapstrādes blakusprodukts – sasmalcināti atgriezumi, zari, saknes un galotnes, ko izmanto apkurei.” Valdībai sagatavotajā informatīvajā ziņojumā ZM uzsver divus argumentus, kāpēc jāuzlabo tās pieejamība – Latvija vairs šķeldu neimportē no Baltkrievijas un strauji augusi tās cena. Taču ziņojumā nav ne vārda par kopējo Latvijas šķeldas bilanci, proti, cik saražo, cik importē, cik eksportē. Tomēr šādi dati ir. Tie liecina, ka pērn Latvija eksportēja būtiski vairāk kurināmās šķeldas un skaidu, nekā ieveda (Re:Check lūdza ZM datus arī par kopējo saražotās šķeldas apjomu 2021. gadā, taču tie vēl nav apkopoti.)

Arī 2020. un iepriekšējos gados šķeldu Latvija eksportēja vairāk nekā importēja. Turklāt šķeldas imports (galvenokārt no Baltkrievijas tās zemo cenu dēļ) pieauga tikai 2019. un 2020. gadā, bet līdz tam šā resursa eksports pār importu bija vēl daudz izteiktāks, liecina Centrālā Statistika biroja (CSB) dati.

To, ka Baltrievijas šķeldas tirgus aizvēršanai nav būtiskas ietekmes uz šā resursa pieejamību Latvijā, maija beigās – vēl pirms lēmuma virzīt koku ciršanas izmaiņas – raidījumam Nekā personīga apliecināja arī Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks enerģētikas jautājumos Edijs Šaicāns: “Runājot par Baltkrievijas šķeldu, mēs šogad viņu neimportējam, bet ziemā taču nepalikām bez šķeldas, tās pietika. Teikt, ka mums tā Baltkrievijas šķelda bija panaceja un visu glāba, tā teikt nav korekti.”

Arī Latvijas Bankas ilgtspējības virziena vadītājs Edvards Kušners valdības sēdē sacīja, ka Latvija jau pašlaik spēj saražot ZM minēto papildu apjomu. Viņš norādīja, ka, augot ražošanas apjomam, nozare tāpat gribēs šķeldu eksportēt, tāpēc “nevajag domāt, ka ar spaini ielejot ūdeni dīķī, ļoti pacelsies līmenis”.

Līdzīgi sarunā ar Re:Check prognozē Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas vadītājs Valdis Vītoliņš. Viņš uzskata, ka lēmums neietekmēs šķeldas tirgu Latvijā, jo papildu saražotais apjoms tāpat nonāks reģionālajā tirgū. “Pie mums, pie lietuviešiem, pie igauņiem, pie skandināviem vai vāciešiem – un droši vien pie visiem pa drusciņai – tad jūs iedomājaties, kāda tad būs ietekme,” saka Vītoliņš. Viņš norāda, ka esam kopējā tirgū ar skandināviem un citām Eiropas valstīm, un vienīgais veids, kā apturēt šķeldas cenas pieaugumu Latvijā, ir tās eksporta samazinājums.

Ekonomikas ministre Ilze Indriksone (Nacionālā apvienība) Re:Check sacīja, ka eksportu neplāno ierobežot, bet ministrija domājot par citiem risinājumiem, piemēram, Latvijas valsts mežu (LVM) šķeldas izsolēs iekļaut nosacījumus, kas atvieglotu tās iegādi vietējiem siltuma ražotājiem. Te gan jāņem vērā, ka valsts meži, piemēram, 2020. gadā saskaņā ar Re:Check aprēķiniem saražoja ap 5% procentiem visas Latvijas šķeldas un lai arī pašlaik uzņēmums sola šķeldas ražošanu kāpināt par līdz pat 30%, tā kopējā daļa piedāvājumā nav liela.

Vai šķeldas pieejamība palielināsies par 20%?

Pēc 21. jūnija valdības sēdes preses konferencē zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (Nacionālā apvienība) stāstīja, ka cērtamo koku caurmēra samazināšana varētu palielināt šķeldas ieguvi par 20%:

“Kopš 2016. gada ir bijusi diskusija dažādos līmeņos par (..) mežapstrādes procesu pilnveidošanu, jaunu principu ievešanu attiecībā pret caurmēru, kas jau daudzus gadus darbojas pie mums kaimiņos Igaunijā. Tas pēc mūsu aprēķiniem dotu šos papildu kubikmetrus un palielinātu šķeldas ieguvi par 20%.”

Nedēļu vēlāk Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā arī Gerharda biroja vadītājs Jānis Eglīts (Nacionālā Apvienība) piebalsoja, sakot, ka “Mēs [ZM] paredzam, ka šķelda un enerģētiskais kurināmais varētu tikt tirgū būt vairāk par 20% nekā līdz šim”.

Re:Check rakstiski lūdza ZM skaidrot, kādā veidā ir aprēķināta par 20% lielāka šķeldas ieguve. Ministra padomniece Kristīne Kļaveniece rakstiskā atbildē konkrētus aprēķinus neminēja. Viņa norādīja uz diviem faktoriem.

Pirmais faktors – Latvijas valsts mežu lēmums palielināt kurināmās šķeldas ieguvi par 30%. Taču, kā minēts, LVM par to lēma, vēl pirms valdība bija apstiprinājusi cirtes caurmēra samazināšanu, tātad valsts mežu šķeldas apjoma palielināšanai nevar būt saistīts ar valdības lēmumu. Turklāt, kā minēts, LVM daļa šķeldas tirgū ir ļoti maza un uzņēmuma solītie papildu 30% jeb 180 tūkstoši berkubikmetru būtu tikai 2% no, piemēram, 2020. gadā visas Latvijā saražotās šķeldas. Tāpat jāņem vērā, ka grozījumi noteikumos par caurmēru LVM tāpat kā privātajiem īpašniekiem ļauj cirst jaunākus mežus, bet tiešā veidā neattiecas uz ciršanas apjomu palielināšanu. Iemesls: maksimālo ciršanas apjomu valsts mežos reizi piecos gados ar attiecīgu rīkojumu apstiprina valdība. Laika posmam no 2021. līdz 2025. gadam tas tika noteikts 2020. gada augustā. Līdz ar to, pat cērtot jaunākus mežus, uzņēmums nevar pārsniegt rīkojumā noteikto apjomu, lai gan var kāpināt šķeldas ražošanu, ja tas tam ir izdevīgi.

Tātad ZM minētie papildu 20% šķeldas, ko došot caurmēra samazināšana, būtu attiecināmi tikai uz privātajiem mežiem.

Otrs ZM norādītais faktors – ZM ziņojumā rakstītais, ka privātajos mežos caurmēra samazināšanas rezultātā ciršanas apjomi varētu augt vidēji par 5–8% no kopējā ciršanas apjoma. No šī apjoma tiešā veidā būšot pieejami 80 tūkstoši kubikmetru kurināmās koksnes. Turklāt tiks iegūti 360 tūkstoši kubikmetru koksnes pārstrādāšanas blakusproduktu – mizu un skaidu.

Re:Check sazinājās ar vairākiem Latvijas un ārzemju šķeldas ražotājiem – SIA Energoparks, SIA Vigranti, SIA Warmy, SIA Alegro un SIA Werner Gysel. Jautājām, kāds varētu būt šķeldas ieguvums no ZM minētā kurināmās koksnes daudzuma – 80 tūkstošiem kubikmetru.

SIA Warmy pārstāvis skaidroja, ka ieguvums varētu būt 200 tūkstoši berkubikmetru šķeldas. Tādu pašu atbildi deva arī Šveices uzņēmuma Werner Gysel vadītājs Verners Gīzels. SIA Alegro atbildēja, ka labākajā gadījumā varētu iegūt 228 tūkstošus berkubu. Savukārt SIA Vigranti valdes priekšsēdētājs Aivars Bunkšis teica, ka iegūtā šķelda varētu būt aptuveni tādā pašā apjomā kā kurināmā koksne. SIA Energoparks valdes priekšsēdētājs Andris Pšečenko konkrētus skaitļus nenosauca, bet teica, ka noteikumu grozījumi iegūtās šķeldas daudzumu būtiski nemainīs. Tātad saskaņā ar uzņēmumu atbildēm no ZM ziņojumā minētā koksnes daudzuma varētu iegūt ne vairāk kā 228 tūkstošus berkubikmetru šķeldas.

Pēc CSB datiem 2020. gadā Latvija kopā saražoja 8878 tūkstošus berkubikmetru kurināmās šķeldas. Ja jaunākos CSB datus salīdzina ar uzņēmumu Re:Check sniegtajām aplēsēm, cērtamo koku caurmēra samazināšana Latvijā privāto mežu saražoto šķeldas apjomu varētu palielināt tikai par 2,6%, nevis par 20%, kā apgalvo zemkopības ministrs Gerhards.

Re:Check pirmdienas rītā rakstiski vērsās ZM, un jautāja, kādēļ viņu šķeldas pieauguma prognoze tik būtiski atšķiras no aplēsēm, ko Re:Check saņēma no šķeldas ražotājiem.

Pirmdien vēlu vakarā atsūtītajā atbildē ZM jau vairs nerunāja par šķeldas, bet koksnes pieejamības pieaugumu par 20%. Ražotāju aprēķinus ministrija nekomentēja. Pieaugumu ietekmēšot vairāki faktori – grozījumi, kas paredz cērtamo koku caurmēra samazināšanu, kā arī ciršanas un šķeldas ieguves palielināšana valsts mežos.

Taču jāatgādina – Gerhards cērtamo koku caurmēra samazināšanu pēc valdības sēdes pamatoja, sakot, ka par 20% pieaugs šķeldas (nevis koksnes) pieejamība. Tas tika solīts tieši saistībā ar caurmēra samazināšanu un jau pēc tam, kad Latvijas valsts meži bija paziņojuši par plānu ražot vairāk šķeldas, turklāt valsts mežu solītā ražošanas pieauguma ietekme būs niecīga. Saskaņā ar šķeldas ražotāju vērtējumu, privātais sektors šķeldu varētu saražot par 2,6% vairāk, nevis par 20%, kā apgalvoja ZM. Tātad ministrs Gerhards, aizstāvot grozījumus koku ciršanas noteikumos, maldināja sabiedrību.