VVC direktors: var uzdot jautājumus, kāpēc Latvijā ir krievu domātāju, nevis pasaules dižgaru vārdā nosauktas ielas

Komentējot procesus, kas sākti ar vēlmi pārdēvēt ielas, kuru nosaukumi saistīti ar Padomju savienību vai Krieviju, Baltiņš sacīja, ka, lai arī runu ir daudz, Rīgā pārmaiņu šajā laikā bijis ļoti maz - pārsaukts Maskavas dārzs un Antonijas ielas fragments pie Krievijas vēstniecības.

Tikmēr mazliet aktīvākas ir dažas citas pašvaldības, piemēram, Ogrē ir ķērušies pie Jāņa Fabriciusa, kurš bija leģendārs Sarkanās armijas komandieris, kurš nav cēlies šajā vietā, ielas pārdēvēšanas, to nosaucot Kārļa Kvanta - nacionālo partizāņu komandiera - vārdā.

Baltiņš skaidroja, ka Latvijā lielākā desovjetizācija notikusi deviņdesmitajos gados, kad pārdēvētas vairāk nekā 500 ielas visā valstī, pazūdot tādām ielām kā Ļeņina, Sarkanās armijas, Padomju u.tml. ielas.

"Bet paradoksālā kārtā, piemēram, Talsos saglabājusies 9.maija iela, par ko gan var teikt, ka 9.maijs ir arī Eiropas diena. Pēc ilgām diskusijām šī iela kļuvusi par 4.maija ielu. Rīgā skandalozākais moments ir Valentīna Pikuļa gatve un aleja Bolderājā, jo šis impērijas slavinātājs ir izpelnījies šo vietvārdu tikai 2016.gadā," pauda VVC vadītājs.

Viņš akcentēja, ka, subjektīvi raugoties uz daudziem cilvēkiem, kuru vārdā nosauktas ielas, kādi rakstnieki var patikt, taču var uzdot jautājumus, kāpēc Latvijā ir krievu domātāju, nevis pasaules dižgaru vārdā nosauktas ielas. "Kāpēc Rīgā nav Gētes, da Vinči ielas?" vaicāja Baltiņš.

"Līdz ar kara sākšanos esam nonākuši pilnīgi citā situācijā, un tagad apdomājam, par ko rakstījuši patiesībā rakstnieki. Tas, kas ir labs un derīgs vietā, kur šie cilvēki cēlušies, varbūt nav tik labs citviet," rezumēja Baltiņš.

LETA jau ziņoja, ka 2016.gadā Rīgas dome pieņēma lēmumu nosaukt rakstnieka Valentīna Pikuļa vārdā aleju un taku Daugavgrīvā, Rīgā.

Valentīna Pikuļa (1928-1990) vārdā turpmāk sauks Birzes ielas posmu no Dzintara ielas līdz Lēpju ielai, savukārt Valentīna Pikuļa takas nosaukums piešķirts labiekārtotam gājēju celiņam, kas sākas posmā starp Parādes ielu un Lēpju ielu un turpinās gandrīz līdz jūrai.

Jautājums par Pikuļa vārda piešķiršanu kādai no Rīgas piejūras teritorijas ielām tika skatīts 2015.gadā, taču tobrīd jautājums tika atliks, jo pašvaldības rīcībā nebija pietiekami liels daudzums informācijas, lai varētu pieņemt galīgo lēmumu.

Diskusijas raisīja Pikuļa nopelnu izvērtējums Latvijas kultūrā, jo latviešu valodā tulkoti trīs viņa romāni, taču kopumā viņa darbi pārtulkoti vairāk nekā 20 valodās, savukārt viņa darbu metienu kopējais skaits pārsniedz pusmiljardu, tomēr Rīgas vietvārdu un pilsētvides objektu komisija vienprātīgi nolēma piešķirt alejai un takai rakstnieka vārdu.

Rīgas dome ielas posma nosaukumu maiņu pamato arī ar Bolderājas un Daugavgrīvas iedzīvotāju izrādīto iniciatīvu nosaukt rakstnieka vārdā kādu ielu Rīgas pilsētas piejūras teritorijā.