Mans tēvs prot radīt saikni un būt uz viena viļņa ar bērniem. Es iepriekš nebiju līdz galam novērtējis, cik labi viņš saprotas ar jebkura vecuma bērniem, īpaši ar saviem mazbērniem. Viņš spēj stundām ar tiem rotaļāties un izskatās, ka ne tikai bērnam, bet arī vectēvam ir interesanti un jautri. Atceros, ka arī ar mani un abām manām māsām viņš daudz rotaļājās un dzina visādus jokus, par ko mēs kā bērni bijām sajūsmā.
Viņš man ir ļoti daudz ko iemācījis. Īpaši daudz ir mācījis praktiskas prasmes dabā, piemēram, kā noteikt debespuses bez kompasa, kā iekurt uguni mežā un atrast izeju no meža. Daudz tēvs mācīja arī par iekšdedzes dzinējiem, kas lieliski noderēja jaunībā, kad mana kā īsta lauku zēna aizraušanās bija mopēdi un motocikli. Ar iegūtajām zināšanām pats tos varēju remontēt.
Kādas vērtības un dzīves gudrības jums iemācīja tēvs? Kā atšķīrās tas, ko jums iemācīja tēvs, no tā, ko iemācīja māte?
Tēvs man ir iemācīja izturēties ar cieņu pret sievietēm. Vienmēr sievietēs ieklausīties, ņemt vērā viņu viedokli un saudzēt tās.
No tēva es esmu iemācījies pieiet lietām lēni un apdomīgi, izvērtējot visas iespējas. Māte, savukārt, vairāk koncentrējās uz dzīves gudrībām, kā rīkoties dažādās sadzīves situācijās.
Kādas lietas vai uzskatus Jūs nevēlētos nodot saviem bērniem, tajā pašā laikā ļaujot viņiem no tā mācīties un kļūt labākiem?