Šī saruna ar Karpatskij Sič komandieri Olehu Kucinu notika neilgi pirms viņa nāves 19. jūnijā, netālu no frontes līnijas Donbasā. Komandieris un vēl četri bataljona karavīri gāja bojā pēc iekļūšanas artilērijas apšaudē.

Kas īsti ir Karpatskij Sič brīvprātīgo bataljons, kura sastāvā karo arī Juris Jurašs, kāda ir tā vēsture un cik nozīmīga ir volontieru sagādātā palīdzība bataljona eksistencei? Arī tai palīdzībai, kas bataljonā nonāk no Latvijas.

Olehs pirms Maidana notikumiem bija direktors militārajā rūpnīcā. Labi situēts, ar savu sekretāri un mašīnu ar šoferi. Oleham bija viss, izņemot vienu – viņš juta, ka vēl joprojām nav reālas neatkarīgas Ukrainas valsts. Pie varas Ukrainā bija prokrieviskie politiķi, Kučma, Janukovičs un tamlīdzīgie, un Ukrainas valsts pastāvēja tikai formāli. Ar šiem kolaborantiem Krievija valdīja pār Ukrainu, un Oleham bija skaidrs, ka īsti neatkarīgas Ukrainas nebūs, kamēr pie varas būs šie politiķi. Bet bija arī skaidrs tas, ka sāksies karš, tiklīdz pie varas nāks proukrainiski politiķi. Krievija nekad nelaidīs vaļā Ukrainu. Tā varētu palaist vaļā jebkuru citu, bet ne Ukrainu, kura formēja Krievijas impēriju. Bez Ukrainas Krievijas impērija nespēj eksistēt. “Viņi pat ukraiņu vēsturi ir nozaguši. Tā nav tauta, tā nav valsts, tādas nācijas kā krievi nav,” stāsta Olehs. “Savulaik viņi nelietīgi sagrāba Ukrainu un vienkārši nozaga mūsu vēsturi. Lai parādītu visai pasaulei, ka ir sena, varena nācija. Kaut gan tas patiesībā ir nesaprotamu cilvēku konglomerāts, nedaudz tatāri, nedaudz somi, ugri. Pētera I un Katrīnas laikā izdomāja izveidot šādu impēriju, bet viņiem bija vajadzīga sena vēsture. Ukraiņu grāmatas iznīcināja, ukraiņu līderus vai nu nogalināja, vai izsūtīja uz Sibīriju, un izdomāja dzīvot tālāk ar mūsu vēsturi. Tātad, ja pastāvēs Ukrainas valsts, tas ir Krievijas impērijas sabrukuma sākums.”