Lai arī latviešu valoda ir gana plaša, pasaule nestāv uz vietas un laika gaitā rodas arvien jaunas lietas vai darbības, kas būtu pelnījušas atsevišķu konkrētu nosaukumu. Ja ne gluži jaunvārdu, tad vismaz jau labi zināmu vārdu apvienojumu. Piemēram – kā saukt politiķus, kas intensīvi maina partijas, burtiski lēkājot no vienas uz otru? Piedāvāju lietot vārdu salikumu “politiskās padauzas”.

Iespējams, sākotnēji vārdam “padauza” varētu būt izteikti nepatīkama noskaņa, tāpēc vēlos jūsu uzmanību vērst uz to, ka šim vārdam ir vairākas nozīmes. Paralēli pirmajai asociācijai tas ir arī apvidvārds, kas nozīmē – “tāds, kas klaiņo apkārt, dauzās”. Domāju, ka ar šo īso skaidrojumu vajadzētu būt gana, lai tagad varētu drošu sirdi teikt – Latvijā ir ļoti daudz politisko padauzu.

Piemēram, Jūlija Stepaņenko riktīgi klaiņo un dauzās apkārt pa partijām, vai ne? Nupat viņa kopā ar vēl vienu sava senā aroda māsu – Ļubovu Švecovu – kļuvusi par politiskās partijas "Suverēnā vara" valdes loceklēm. Kā tad tā? Vēl taču pavisam nesen abas bija starp partijas “Latvija pirmajā vietā” dibinātājiem, gozējās atklāšanas burziņos un Jūlija pat kļuva par politiskā spēka valdes priekšsēdētāju. Tomēr abas no partijas tika izmestas, jo nebija ar mieru pievienoties partijas nosodījumam par Krievijas sākto karu Ukrainā.

Komentāri
CopyLinkedIn Draugiem X