Pēc 15 smagā cīņā ar ēšanas traucējumiem pavadītiem gadiem un nonākšanas Tvaika ielā Anna Balode saprata, ka darīs visu, lai nekad tur neatgrieztos. Par cīņu ar anoreksiju un bulīmiju, nonākšanu Tvaika ielā un Covid-19 ietekmi uz ēšanas traucējumiem.

Anna bērnībā bija ļoti emocionāla, atraktīva un gudra meitene. Jau bērnudārzā saņēma pirmos komentārus par savu izskatu, taču viņa stāsta, ka tas tik ļoti neietekmēja kā brāļa piedzimšana, kad Annai bija seši gadi:

"Lai arī patīkams notikums ģimenē, bet tas arī izšūpoja, jo pēkšņi es gāzos no troņa un atnāca vēl viens bērns. Uzmanība [vērsta] uz brāli."

Sieviete atceras, ka astoņu gadu vecumā ģimene nolēma pārcelties uz Rīgu. Viņai bija jāpamet savus draugus un lauku mierīgo dzīvesveidu un tā vietā jāpierod pie Rīgas burzmas, jauniem cilvēkiem, skolas, kā arī normām - kā pareizi jāizskatās. Savukārt ātrās ēdināšanas iestāžu tuvums veicināja straujāku svara pieaugumu. "Tad sākās komentāri skolā: "Tad tāpēc tu esi tik resna, redz, cik tu esi resna"," atceras sieviete.

Komentāri
CopyLinkedIn Draugiem X