Elektronisko sakaru likums tiek virzīts otrreizējai caurlūkošanai Saeimā

Komisija atbalstīja Satiksmes ministrijas (SM) priekšlikumu, kas paredz, ka līdz gada beigām būs jānodrošina likuma atbilstība Eiropas Savienības (ES) tiesiskajam regulējumam. Līdz tam laikam komersanti saglabājamos datus izsniegs attiecīgajos procesuālajos likumos noteiktajā kārtībā, ja šādu datu izsniegšana būs nepieciešama un attaisnojama, skaidroja SM Sakaru departamenta direktore Dace Bankoviča.

Valsts prezidenta padomnieku biroja vadītāja Sarmīte Ēlerte norādīja, ka SM priekšlikums risina problēmu, uz kuru prezidents norādīja, nododot likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai.

Tomēr Saeimas Juridiskā biroja vadītāja Dina Meistere vērsa uzmanību, ka jautājums par likuma atbilstību ES tiesiskajam regulējumam ir ļoti komplekss, tāpēc būtu nepieciešama Tieslietu ministrijas un citu tiesībsargājošo institūciju iesaiste. Vienlaikus viņa atzina, ka noteiktais termiņš ir saprātīgs.

Saeimas Preses dienests informēja, ka jaunais likums paredz nodrošināt tehnoloģiski neitrālu elektronisko sakaru tīklu un pakalpojumu regulēšanu, tīklu integritāti un savienojamību un pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktību. Tāpat likums paredz numerācijas, radiofrekvenču spektra un augstākā līmeņa domēna ".lv" racionālu un efektīvu izmantošanu.

Likums arī noteic tiesības NEPLP ierobežot piekļuvi tādai Latvijas teritorijā pieejamai tīmekļa vietnei, kurā tiek popularizētas vai pārdotas iekārtas vai piekļuves tiesības, kas nodrošina piekļuvi Latvijā retranslējamo audio un audiovizuālo programmu sarakstā neiekļautai programmai.

Tāpat likums paredz elektronisko sakaru komersantam īpašus pienākumus ārkārtas situācijās, kā arī Platjoslas pieejamības ģeogrāfiskās informācijas sistēmas izveidi.

Jau ziņots, ka, ņemot vērā nenovērstos iebildumus un nesaderību ar ES tiesībām, Valsts prezidents Eglis Levits otrreizējai caurlūkošanai nodevis jauno Elektronisko sakaru likumu, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Levits norāda, ka likuma izstrādes gaitā likumdevējs izvēlējās izstrādāt jaunu likumu, vienlaikus tajā bez būtiskām izmaiņām un atbilstoša izvērtējuma pārņemot vairākas tiesību normas no spēkā esošā likuma.

Valsts prezidents skaidro, ka likumdevējs ir pieļāvis, ka, ar lielu varbūtību, arī pēc tikko pieņemtā likuma stāšanās spēkā atsevišķos gadījumos var pastāvēt iespēja pārkāpt Satversmes 96.pantā garantētās tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, nevajadzīgi veicot datu saglabāšanu vienlaikus par visiem elektronisko sakaru lietotājiem, visiem elektronisko sakaru pakalpojumiem un vienādā termiņā.