Vai atceraties Vestarda Šimkus izgājienus pandēmijas laikā? Toreiz, kad viņš kaislīgi cīnījās par savām tiesībām nevakcinēties ar vakcīnām, kuru “klīniskie pētījumi vēl nav pabeigti”. Viņš sūdzējās par to, ka sabiedrība tiek šķelta, cilvēki tiek šķiroti, vara pilsoņiem atņem cilvēktiesības un brīvību, bet demokrātija iet bojā. Tas pats Vestards tagad sācis šķirot cilvēkus, šķelt sabiedrību un aicina ierobežot cilvēku brīvības.

Esmu novērojis, ka ļoti bieži cilvēkus, kuri ir ļoti talantīgi kādā vienā jomā, citās daba ir ar kaut ko apdalījusi. Lai to saprotamāk izskaidrotu, ieskicēšu kādu pilnīgi nesaistītu piemēru. Teiksim, iztēlojieties – ja kāds ir izteikti talantīgs pianists, tad pastāv ļoti augsta varbūtība, ka ārpus melnbaltajiem taustiņiem viņš būs apaļš idiots.

Pēc šī nesaistītā piemēra atgriezīsimies pie Vestarda. Vēl pirms gada viņš iestājās par cilvēku brīvībām, katra tiesībām uz izvēli un protestēja pret to, ka valsts varētu saviem iedzīvotājiem kaut ko uzspiest. Laiks gājis uz priekšu, un kas gan būtu domājis – izrādās, ka māksliniekam svarīgas tikai viņa paša izraudzītās brīvībiņas, kamēr citas viņam pilnīgi pie pakaļas.