Foto ⟩ Liepājā manītais valzirgs redzēts Slīteres Nacionālā parka jūras piekrastē, dzīvnieks ir ievainots

Valzirgu nacionālā parka piekrastē ir apsekojuši Dabas aizsardzības pārvaldes darbinieki. Pārvaldes vecākais eksperts, zoologs Vilnis Skuja uzsver, ka, lai arī dzīvnieks ir ievainots un ir redzams, ka tam nav pietiekami biezs tauku slānis, tas patlaban nav bezpalīdzīgā stāvoklī un tam nav nepieciešams sniegt palīdzību.

Labākā palīdzība ir dzīvnieku netraucēt, tam netuvoties tuvāk par 10 metriem, nedzīt to atpakaļ jūrā un ļaut tam atgūt spēkus.

Eksperti atgādina, ka, lai arī valzirgi cilvēkus neuztver kā barības objektus, tomēr, ja cilvēks pienāk tam pārāk tuvu, aizskar to un stiepj savu roku tam pretim, dzīvnieks aizstāvoties var iekost.

Jau vēstīts ka naktī uz 4. jūliju konstatēts, ka Baltijas jūras krastā pie Liepāj.as ir izpeldējis valzirgs.

Lai arī valzirgi dzīvo Ziemeļu ledus okeānā un tuvējās jūrās ziemeļu puslodē, kāds indivīds jau jūnija vidū tika manīts Vācijas piekrastē, bet Līgo dienā arī Polijas piekrastē. Iespējams, ka Liepājā krastā iznākušais valzirgs ir viens un tas pats dzīvnieks, ārvalstu eksperti izsaka minējumus, ka tā ir gados jauna valzirga dāma, norāda eksperti.

DAP zīdītāju eksperts Valdis Pilāts uzsver, ka šis ir pirmais gadījums, kad Latvijas krastos ir sastopams tik neparasts jūras dzīvnieks. Viņa dabīgā vide ir auksti un ledaini ūdeņi. Līdz ar to Baltijas jūra valzirgam nav piemērota, jo šeit nav atrodama ierastā ēdienkarte - lielās gliemenes, garneles, krabji, mīkstie koraļļi, jūras gurķi un citas ziemeļu jūrām raksturīgās radības.

"Visticamāk, šobrīd dzīvnieks jūtas izsalcis un novārdzis. Valzirgus var salīdzināt ar to tuvākajiem "radiniekiem" roņiem, kas lielāko dienas daļu uzturas ūdeņos un krastā vai atpūšas uz ledus. Cilvēkus valzirgi, protams, neuztver kā barības objektu," skaidro zoologs.

Tomēr, ja cilvēks pienāk pārāk tuvu, aizskar dzīvnieku un stiepj savu roku tam pretim, dzīvnieks aizstāvoties var iekost. Tādēļ eksperti aicina netuvoties dzīvniekam un ļaut tam atpūsties izvēlētajā vietā.

Valzirgs zem ledaina ūdens var uzturēties līdz pusstundai, neelpojot svaigu gaisu. Tādēļ viņa zemādas tauku slānis var sasniegt pat 15 centimetrus. Un rodas priekšstats, ka dzīvnieka masa padara to lēnīgu. Tomēr mednieka instinkti ļauj tam sasniegt lielus ātrumus. Savukārt dzīvnieka ilkņi var sasniegt pat metra garumu. Tie lieti noder brīžos, kad jāizcērt āliņģis, nepieciešams izkāpt ledainā krastā vai cīņas laikā.

Daudzas tautas ir medījušas valzirgus, izmantojot tā gaļu, taukus un ādu sadzīvē. Pēdējās desmitgadēs populācijas līdzsvaru izjauca profesionālie mednieki, kuri apdraudēja Atlantijas okeāna ziemeļos mītošo valzirgu populāciju un tuvināja tos izmiršanas robežai. Šis dzīvnieks joprojām tiek atzīts par apdraudētu. Šāda situācija izveidojusies tāpēc, ka valzirgs lēni vairojas un dzīvo teritorijās, kuras tiek piesārņotas ar naftu un ķīmiskiem atkritumiem.