2002. gada martā Latviju pāršalca ziņa, ka savā darba vietā nošauti SIA "Ziedu nams" direktors un grāmatvede, no seifa nolaupīta nauda, lai gan teritorijā bija kameras un apsardze. Neviens vairs nevarēja justies drošs. Kad noziedzniekus noķēra, šokēja ne vien cinisms, ar kādu tika pastrādāts noziegums, bet arī vainīgo personības. Mantkārība, parādi, meli, aizvainojums un bailes. Šis sprādzienbīstamais kokteilis noveda līdz asiņainajam noziegumam, kurā dzīvību zaudēja divi cilvēki.
18.martā pulksten 8.40 darbā ieradās strādniece Inga. Pagalmā viņa ieraudzīja kolēģi Ilzi, kas bija manāmi apjukusi, staigāja bez virsdrēbēm un nezināja, kur likties. Inga dziļi ievilka elpu, sakopoja visus spēkus un devās iekšā. Angārā starp ziediem stāvēja dzeltena mājiņa ar zilu jumtu. Pa puspavērtajām durvīm varēja redzēt galdu, uz kura saliekamais kalendārs, puķpodā balts zieds, kokakolas pudele, violetas un dzeltenas līmlapiņas. Viss kā ierasts, tikai... Visa telpa bija vienās asinīs, manāmas šaušanas pēdas, bet uz grīdas pie galda 46 gadus vecais komercdirektors Aigars bez dzīvības pazīmēm. Pie otra galda, sarāvusies čokurā, kā aizmigusi, grāmatvede Gundega. Rozā jaciņa asinīs.
:format(webp)/nginx/o/2021/12/14/14260526t1hd869.jpg)