Raidījums: Ne visi lieljaudu saules paneļu un vēja ģeneratoru parku uzņēmēji spēs gūt cerēto peļņu (7)

Raidījums informē, ka līdzīgi kā “Sadales Tīklam” transformatoru apakšstaciju ierobežotās kapacitātes dēļ sāk trūkt brīvās ģenerācijas jaudas un tamdēļ ne visur var izveidot saules paneļu elektrostacijas, problēmas sagaida arī lieljaudu saules paneļu un vēja ģeneratoru parku attīstītājus, kuriem vajadzīgs saskaņojums no elektroenerģijas pārvades operatora “Augstsprieguma Tīkls”. Arī augstsprieguma līniju infrastruktūru caurlaides spējas ir ierobežotas. Kā ziņo raidījums, saules un vēja enerģijas parku uzņēmējiem tad pašiem par saviem līdzekļiem var nākties finansēt apakšstaciju pārbūvi summās no diviem līdz sešiem miljoniem eiro.

“Mums ir bijuši atsevišķi gadījumi, kad tehniskajās prasībās mēs esam iekļāvuši arī 110 kilovoltu sistēmas pārbūvi. Tas vēl vairāk sadārdzina izmaksas attīstītājam. Šādos gadījumos mēs sagaidām, ka tas projekts netiks realizēts. Tas ir pārāk dārgi,” TV3 Ziņām saka “Augstsprieguma Tīkls” valdes loceklis Arnis Daugulis.

Interese veidot enerģijas parkus esot ārkārtīgi liela. “Augstsprieguma tīkls” izdevis tehniskās prasības projektiem par kopējo jaudu 3,5 gigavati (GW). Raidījums informē, ka esot gan aizdomas, ka daži komersanti parkus būvēt netaisās, bet ir rezervējuši jaudas, lai tās vēlāk spekulatīvi pārdotu tiem, kuriem tās tiešām vajadzīgas. Šī neskaidrība, kuri ir reāli projekti, kuri tikai oportūnisti, nepatīk “Augstsprieguma Tīklam”, atzīmē TV3 Ziņas.

“Mēs ceram, ka šo problēmu palīdzēs risināt iecerētie grozījumi elektroenerģijas tirgus likumā. Tie paredz prasīt maksu par sistēmas jaudas rezervēšanu.

Ja Saeima pieņems izmaiņas, tas varētu būt spēcīgs mehānisms, lai atsijātu graudus no pelavām, atstājot tikai reālos projektus,” saka “Augstsprieguma Tīkls” valdes loceklis.

Taču, ja pat visi saules paneļu un vēja ģeneratoru parki tiek izveidoti, uzņēmējiem viegla nauda netiek solīta. Saskaitot “Sadales Tīklā” un “Augstsprieguma tīklā” pieteiktos visus komerciālos projektus, tie ražotu elektrību ar kopējo jaudu 4,5 GW. Kā TV3 Ziņām skaidro Daugulis, Latvijai tik daudz nemaz nevajag: “Lai saprastu, ko tas nozīmē, salīdzinājums ir Latvijas pīķa slodze ziemas maksimumā janvāra aukstākajā dienā. Tad vajadzīgā jauda ir 1,3 gigavati.”

Risinājums nebūšot arī eksports, jo saules un vēja enerģijas parku ražotās elektrības pārprodukcija sagaidāma reģiona citās valstīs. Kā skaidro raidījums, lai šādi komercparki neradītu riskus pārvades sistēmai, “Augstsprieguma tīklam” ir tiesības samazināt sistēmā ielaižamo jaudu vai parkus pat atslēgt pilnībā.

“Tā savukārt ir slikta ziņa attīstītājiem. Ja attīstītājs ir rēķinājies, ka varēs uz pilnu jaudu darbināt savu parku, tad pie šādiem kopējiem jaudas apjomiem ierobežojumi. Problēma ir tā, ka ne visas no šīm jaudām būs iespējams reāli darbināt. Tā ir problēma attīstītāja pusē, jo mēs kā pārvades sistēmas operators darīsim visu, lai saglabātu tīkla stabilitāti.

Tas nozīmē – ja jūs būsiet uzbūvējuši 500 megavatu jaudas saules paneļu parku, bet konkrētais režīms to neļaus un jums neizdosies tirgū realizēt savu preci, jūsu parks stāvēs un būs zudusi investīcija,” situāciju TV3 Ziņām iezīmē “Augstsprieguma Tīkls” valdes loceklis Daugulis.

“Augstsprieguma Tīklā vērtē” – ir radusies nevajadzīga hiperažiotāža ap saules un vēja enerģijas parkiem. Visiem komercprojektiem jēga būšot tikai tad, ja Latvijā strauji palielināsies elektrifikācija, elektrības patēriņš. Piemēram, vēja parks kopā ar elektrolīzes rūpnīcu, kas ražo ūdeņradi – elektroenerģija tiek pārvērsta citā enerģijas veidā.