Ķīnas noguldījumu krīze: Varasiestādes cenšas labot situāciju, taču daudzi naudu neatgūs

Problēmas ir skārušas četras reģionālās bankas Ķīnas vidienē esošajā Henanas provincē, kā arī vienu banku kaimiņos esošajā Aņhui provincē. Paredzams, ka šo banku klientiem naudu sāks atmaksāt piektdien, liecina vēlā pirmdienas vakarā publiskotie reģionālo regulatoru paziņojumi.

Pirmie maksājumi tiks veikti tiem banku klientiem, kuru iesaldēto līdzekļu apjoms ir mazāks par 50 000 juaņām (ap 7440 eiro). Tiem, kuru kontos ir lielāki līdzekļi, vēlāk tiks paziņots, kad naudu būs iespējams atgūt.

Reģionālās bankas joprojām nav sniegušas skaidru atbildi, kāpēc un cik ilgi ieguldītāju līdzekļi būs iesaldēti. Tiek norādīts, ka maijā Ķīnas nacionālais banku regulators paziņoja, ka ietekmīgs Henanas banku akcionārs bija atbildīgs par nelegālu naudas piesaisti no noguldītājiem, izmantojot tīmekļa pakalpojumus.

Aizdomīgos maksājumus apstrādāja divas citas bankas, un regulatoriem nebija skaidras informācijas par maksājumos iesaistītās naudas izcelsmi.

Paziņojumi par naudas atmaksāšanu seko pēc plašām demonstrācijām svētdien Džendžou pilsētā Henanas provincē, kuras vardarbīgi apspieda vietējās varasiestādes. Tas bija līdz šim lielākais noguldītāju protests, kuri jau vairākus mēnešus cenšas atgūt savus zaudētos līdzekļus.

Tā, piemēram, 45 gadus vecs uzņēmējs no Džedzjanas provinces CNN sacīja, ka viņš iepriekš vienā no bankām noguldījis visus savus ģimenes iekrājumus, kas ir aptuveni sešus miljonus eiro vērti, un pašlaik viņam nav iespējas šiem līdzekļiem piekļūt.

Spiediens uz mazajām Ķīnas bankām pēdējo gadu laikā ir kļuvis krietni lielāks, jo daudzas no šīm finanšu iestādēm ir apsūdzētas korupcijā vai finanšu mahinācijās. Eksperti pauduši uztraukumu, ka pēc šīs “mazo banku krīzes” varētu sekot kādas lielākas problēmas, jo jāpatur prātā, ka Ķīnā lielas problēmas ir arī nekustamo īpašumu sektorā, tāpat Covid-19 drakonisko ierobežojumu dēļ pieaudzis tā saukto slikto parādu apjoms.

Aprīlī valstij piederošais žurnāls “Sanlian Lifeweek” vēstīja, ka vairāk nekā 400 000 cilvēku Ķīnā tika liegta iespēja piekļūt saviem noguldītajiem līdzekļiem. Šie cilvēki ir Henanas un Aņhui provinču reģionālo banku klienti.

Tas gan ir kā piliens jūrā, jo Ķīnas banku sistēma ir ļoti milzīga. Aptuveni ceturtā daļa no Ķīnas banku sektora sastāda vairāk nekā 4000 mazie aizdevēji, kuriem nereti ir apšaubāmi īpašnieki un pārvaldītāji, līdz ar to tie ir ievainojamāki pret korupciju un citām problēmām ekonomikā.

Henanas policija svētdienas vakarā paziņoja, ka ir aizturēti vairāki aizdomās turamie, kuriem izvirzītas apsūdzības par reģionālo banku izmantošanu nelegālām finanšu mahinācijām kopš 2011. gada. Neraugoties uz policijas un vietējo varasiestāžu paziņojumiem par naudas atgriešanu, analītiķi brīdina, ka krīzes risinājums, visticamāk, vēl nebūs rasts.

“Šī ir situācija, kas joprojām attīstās. Neraugoties, ka visas Ķīnas mērogā iesaldēto aktīvu apjoms ir visai niecīgs, tas var izsaukt milzīgu sociālo ietekmi, ja šī krīze tiks risināta nemākulīgi. Turklāt, tas varētu nozīmēt, ka regulatori “pievilks skrūves” nacionālā līmenī,” sacīja ANZ Ķīnas ekonomiste Betija Vana.

Viņa piebilda, ka Pekina pēc šiem protestiem var uzsākt jaunu izmeklēšanas kārtu attiecībā pret tīmekļa un reģionālajām bankām, vai arī par potenciālu vietējo korupciju.

Ne visi atgūs savu naudu

Pirmdienas paziņojumi ir pirmās vēstis no Ķīnas varasiestādēm noguldītājiem, kuri ilgstoši cer atgūt savu naudu. Tomēr problēma ir tā, ka daudziem noguldītājiem bankās glabājas lielāka summa par 50 000 juaņām. Vana sacīja, ka šiem noguldītājiem pagaidām ir jāgaida tālāki paziņojumi, un nav zināms, vai tādi vispār sekos.

Turklāt varasiestādes paziņojušas, ka naudas atmaksas plānam būs arī izņēmumi.

Tas nozīmē, ka nauda netiks atmaksāta tiem klientiem, kuri noguldījuši līdzekļus bankās caur “citiem finanšu kanāliem ar augstām procentu likmēm” vai arī ir pārkāpuši citus notikumus vai regulējumus. Tomēr varasiestādes nav precizējušas, uz cik daudziem cilvēkiem šādi izņēmumi attieksies.

Henanas un Aņhui gadījumos Ķīnas valstij piederošie mediji ziņojuši, ka iesaldētie aktīvi ir saistīti ar tīmekļa platformām, kas pieder vietējiem tehnoloģiju gigantiem, piemēram, “Baidu” un “JD.com”.

Ķīnā vietējām bankām tiek ļauts saņemt uzkrājumus no sava vietējā tirgus. Pēdējo gadu laikā daudzas reģionālās bankas piesaista papildu finansējumu no citiem reģioniem, izmantojot tīmekļa platformas, kas ļauj gūt naudu no citiem valsts reģioniem. 2021. gada sākumā Pekina liedza bankām pārdot noguldījumu produktus caur tīmekļa platformām, baidoties no tā, ka finanšu tehnoloģiju sektora straujā izaugsme radīs problēmas plašākā mērogā.

Noguldītāji uzsver, ka banku darbinieki teikuši, ka noguldījumu produkti bijuši pilnībā legāli, turklāt – noguldītājus sargājusi arī noguldījumu apdrošināšanas shēma.

“Ja ir atklāts, ka noguldījums patiesībā ir saistāms ar finansiālu noziegumu, un, ja iesaistītās bankas klientu noguldījumus izmanto citiem mērķiem, tad šādā gadījumā apdrošināšanas shēmas var arī nestrādāt,” skaidroja Vana.

Ķīnā noguldījumiem virs 500 000 juaņām (virs aptuveni 75 000 eiro) tiek dotas garantijas, ka bankas problēmu gadījumā cilvēki atgūs savu noguldīto naudu, taču, ja valdības veiktajā izmeklēšanā tiks atklāts, ka banka ir iesaistījusies “neatbilstošās darbībās”, tad cilvēki var zaudēt visus savus līdzekļus.

Ņemot vērā šos noteikumus un pieredzi ar Henanas bankām, tas var radīt zināmu sociālo sprādzienu un neapmierinātību attiecībā pret valdības noteikumiem. Visvairāk ietekmēti ir zemnieki ar zemiem ienākumiem, kuri bankās noguldījuši faktiski visus savus dzīves iekrājumus.

“Šie cilvēki redz bankas kā drošāko vietu, kam uzticību pastiprina suverēna kredītu uzraudzība. Nemākulīga rīcība ar cilvēku uzkrājumiem var rezultēties sociālajā neapmierinātībā un apdraudēt stabilitāti,” tā Vana.

Lai arī protesti un noguldītāju neapmierinātība ir skārusi relatīvi nelielu iedzīvotāju daļu atsevišķos valsts reģionos, tas var radīt zināmas sekas īsi pirms rudenī gaidāmā Komunistu partijas kongresa.