/nginx/o/2020/05/18/13106998t1hec6f.png)
/nginx/o/2022/07/14/14692670t1hc2ca.png)
Pēc gadiem ilgas Kremļa sankcionētas Krievijas iejaukšanās Rietumu vēlēšanās, informācijas kara radītie draudi ir kļuvuši pārāk lieli, lai tos ignorētu, un pārāk nopietni, lai tos atstātu privātu tiešsaistes platformu ziņā. Valstu likumdevējiem ir jāatzīst dezinformācijas kampaņas par to, kas tās ir patiesībā, - apzinātiem uzbrukumiem brīvām sabiedrībām.
Līdz 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām Krievijas mēģinājumi iejaukties citās valstīs notiekošajos politiskajos procesos bija kļuvuši par normu. Eiropas Komisija reaģēja uz problēmu, izstrādājot rīcības plānu pret dezinformāciju un ieviešot papildu pasākumus vēlēšanu procesa aizsardzībai. Neskatoties uz to, demokrātijas joprojām ir divtik nelabvēlīgā situācijā, saskaroties ar iejaukšanos un vēlēšanu procesa manipulācijām, kā arī informācijas karu.
Demokrātijas nevar atbildēt ar savu kontrpropagandu, lai tās nezaudētu uzticamību jau tā neuzticīgās sabiedrības acīs. Tādējādi demokrātijas aprobežojas ar faktu pārbaudi, taču šādai metodei ir tikai ierobežota ietekme. Demokrātijas nevar atteikties arī no tādiem būtiskiem principiem kā vārda brīvība, kas, piemēram, Francijas 1789. gada Cilvēka un pilsoņa tiesību deklarācijā ir aprakstīta kā “viena no vērtīgākajām indivīda tiesībām”.