Covid 19 saslimstības pieaugums sācies 3 nedēļas ātrāk nekā pērn. Rudens prognozes neskaidras (2)

Saskaņā ar jaunākajiem Eiropas Slimību kontroles un profilakses centra (ECDC) publicētajiem datiem līdz 8.jūlijam Covid-19 BA.4 un BA.5 paveidi (abi saistīti ar Covid-19 omikrona variantu) ir dominējošie vīrusa varianti 18 Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomiskās zonas valstīs. No visām valstīm visvairāk izplatīti abi paveidi ir Somijā, kur pēc ECDC datiem to īpatsvars ir 100%. 

Tas, šķiet, rada drūmu ainu nākotnē. Kā pausts līdz šim, abi vīrusa paveidi ir daudz rezistentāki pret vakcīnām. Tāpat arī iepriekšēja vīrusa pārslimošana šo paveidu gadījumā nesniedz pārāk lielu aizsardzību.

Vienlaikus pagaidām nav tādu pētījumu vai datu, kas varētu rosināt domāt, ka vīrusa varianti ir ievērojami bīstamāki par līdz šim identificētajiem. 

Pirmo reizi vīrusa paveids BA.5 identificēts jau šā gada februārī Dienvidāfrikā. Jau aprīļa-maija periodā tas kopā ar BA.4 variantu bija kļuvis par dominanto vīrusa paveidu. ECDC norāda, ka šā brīža pieejamie dati neliecina, ka abi vīrusa paveidi varētu būt saistīti ar smagāku slimības gaitu vai paaugstinātu nāves iespējamību. Tajā pašā laikā organizācija neizslēdz iespēju, ka, turpinoties vīrusa izplatībai, palielināsies spiediens uz valstu veselības aprūpes sistēmām, gluži kā tas noticis iepriekšējos Covid-19 viļņos. 

"Pēc pēdējiem apkopotajiem datiem redzam, ka Latvijā Covid-19 varianti BA.4 un BA.5 atklāti aptuveni 20% gadījumu," portālam TVNET pauda Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs. Viņš norādīja, ka šobrīd nav pamata bažām, ka saslimstības pieaugums obligāti nozīmētu paaugstinātu vīrusa bīstamību, jo šobrīd pieejamie dati par to neliecina.

"Pirmā Eiropas valsts, kur šie paveidi kļuva par dominantajiem, bija Portugāle, un tagad redzam, ka saslimstība tur mazinās," atklāja Perevoščikovs.

Viņš arī apstiprināja jau ECDC pausto informāciju, ka šobrīd abu vīrusa paveidu lielāka prevalence novērojama tieši Eiropas dienvidu daļā. Neraugoties uz to, ECDC prognozē, ka līdz jūlija beigām vīrusa paveidi būs dominējoši 

Vienlaikus viņš atklāja, ka saslimstības pieaugums šogad attiecībā pret pagājušo gadu sācies apmēram trīs nedēļas ātrāk. "Tam varētu būt vairāki iemesli, un būs grūti nosaukt vienu konkrēti," pauda Perevoščikovs. Saskaņā ar viņa teikto, viens no iemesliem saslimstības pieaugumam ir cilvēku aktīvāka pulcēšanās nekā pagājušajā vasarā. Viņš gan nevarēja teikt, vai ātrāks saslimstības kāpums varētu nozīmēt arī ātrāk sasniegtu saslimstības augstāko punktu.

"No loģikas viedokļa tā varētu teikt, bet to ietekmē dažādi faktori, tostarp vai neparādīsies kāds jauns vīrusa paveids," izsakās eksperts. Attiecīgi šobrīd izteikt prognozes par vīrusa izplatību rudenī vēl ir pāragri. Lai gan vīrusa BA.4 un BA.5 paveidi ir lipīgāki un veiksmīgāk izvairās gan no vakcīnām, gan dabiskās imunitātes, nav iespējams noteikt, kā tas atsauksies uz veselības aprūpes sistēmu, jo vismaz pagaidām var novērot mērena vīrusa gaitu, kad nav nepieciešama hospitalizēšana.

Parevoščikovs norāda, ka ir izstrādāti trīs scenāriji: viens, pieņemot vīrusa izplatību, kā tas notika šajā pavasarī, kad izplatījās omikrona paveids, otrs, balstoties uz bīstamāko delta variantu, un trešais, "kas ir pa vidu". "Pagaidām nezinām, kurš no variantiem piepildīsies, protams, ceram uz to vieglāko," pauž eksperts. 

Viņš arī piekrīt ECDC paustajam, ka vakcīnas tāpat pasargā no smagākas slimības gaitas. "Salīdzinot statistikas datus, redzam, ka cilvēkiem, kas nav vakcinējušies, ir pat trīs reizes lielāka iespēja nokļūt slimnīcā nekā vakcinētiem cilvēkiem," saka Perevoščikovs. Tāpēc viņš atgādina, ka cilvēkiem ir nepieciešama balstvakcinācija. 

PVO tikmēr pauda drūmu secinājumu: vakcīnu nevienlīdzīgā sadale pasaulē veicina jaunu vīrusa paveidu izplatību.

Piemēram, zinātnieki jau seko līdzi jaunam vīrusa paveidam BA.2.75, kas pirmo reizi identificēts Indijā šā gada maijā un jau ir atklāts dažās Eiropas valstīs.