Zviedrijas tiesa piespiedusi mūža ieslodzījumu bijušajai Irānas amatpersonai

61 gadu vecais Hamids Nuri tika aizturēts 2019.gadā Stokholmas lidostā un apsūdzēts kara noziegumos par politieslodzīto nogalināšanu un spīdzināšanu cietumā Karadžā 1988.gadā.

Stokholmas apgabala tiesa norādīja, ka apsūdzētais strādājis par cietuma prokurora vietnieka asistentu un kopā ar citām amatpersonām bijis iesaistīts politieslodzīto nogalināšanā, pamatojoties uz Irānas augstākā līdera izdotu fatvu.

Tiesa piesprieda apsūdzētajam mūža ieslodzījumu.

Starptautiskā organizācija "Amnesty International" aplēsusi, ka, balstoties uz valdības rīkojumu, Irānā tika nogalināti aptuveni 5000 cilvēku, taču patiesais upuru skaits varētu būt lielāks.

Irāna nekad nav atzinusi politieslodzīto slepkavības.

Nuri noliedza viņam izvirzītās apsūdzības. Viņš ir vienīgā persona, kas līdz šim tiesāta par politisko disidentu tīrīšanu Irānā pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados.

Irānas Ārlietu ministrija uzreiz neatbildēja uz ziņu aģentūras "Reuters" lūgumu komentēt Stokholmas tiesas lēmumu, bet ministrijas preses pārstāvis trešdien preses konferencē paziņoja, ka Zviedrijai vajadzētu pēc iespējas ātrāk atbrīvot Nuri.

Nuri prāva pievērsusi negatīvu uzmanību Irānas prezidentam Ebrahimam Raisi, kuram ASV piemērojušas sankcijas par agrākiem grēkiem, tai skaitā par saistību ar politieslodzīto slepkavībām 1988.gadā. Vašingtona un aktīvisti apgalvo, ka Raisi bija viens no četriem tiesnešiem, kuri pārraudzīja šīs slepkavības.

Atbildot uz jautājumiem par šīm apsūdzībām, Raisi 2021.gadā pēc ievēlēšanas prezidenta amatā sacīja, ka aizstāvējis "nacionālo drošību un cilvēktiesības".

Zviedrijas likumi ļauj tiesāt gan Zviedrijas pilsoņus, gan citu valstu pilsoņus par starptautisko tiesību pārkāpumiem ārvalstīs.