Video ⟩ Kā Rīgas dome plāno demontēt okupantu pieminekli Pārdaugavā (19)

Piektdien notika kārtējā pašvaldības darba grupas sanāksme, kas pārrauga minētā pieminekļa demontāžas procesu. Darba grupa izveidota, lai veicinātu mērķtiecīgu, koordinētu Rīgas pašvaldības un valsts institūciju sadarbību pieminekļa demontāžai. Pēc šīs sanāksmes notika arī preses konference, kurā informēs par pārrunāto saistībā ar okupantu pieminekļa demontāžu.

Preses konferencē piedalījās:

• Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis (PP);
• Pilsētas izpilddirektors Jānis Lange.

Kā skaidroja Staķis, darba grupa strādā ar ierobežotas pieejamības informāciju, tāpēc ne uz visiem žurnālistu jautājumiem tiks sniegtas atbildes.

Staķis klātesošos informēja, ka pašlaik ir beidzies pirmais pieminekļa nojaukšanas organizēšanas posms, kā arī ir veikta demontāžas izpēte un projektēšana. Tuvāko divu nedēļu laikā RD plāno veikt pārrunas ar būvniekiem, savukārt pēc tam tiks slēgts līgums par pieminekļa demontāžu.

RD mērs arī preses konferencē atgādināja par pieminekļa pamatīgumu, proti, no kā tas ir būvēts. "Šis objekts atrodas tur, kur savulaik ir bijusi Daugava. Praktiski - tas atrodas uz purva, tas peld," tā Staķis. Tāpat viņš informēja par sarežģītajām inženierkomunikācijām pieminekļa apkārtnē.

"Provizoriskās izmaksas demontāžai varētu būt divi līdz trīs miljoni eiro," atklāja RD mērs.

Staķis konkrēti neatklāja, kad tieši notiks okupantu pieminekļa demontāža, jo tā ir ierobežotas pieejamības informācija. "Skaidrs, ka, lai iekļautos termiņā, kas ir šī gada 15. novembris, mums darbs jāuzsāk vasarā," norādīja RD priekšsēdētājs.

"Projekts ietver to, ka šeit [pēc demontāžas] būs zaļa zāle. Diskusija, protams, būs par to, kas būs pieminekļa vietā," pauda Staķis.

Vaicāts par to, kā tiks demontēts okupantu piemineklis - tas tiks spridzināts vai nojaukts ar smago tehniku - Staķis konkrētu atbildi nedeva, vien piebilda, ka

spridzināt būtu sarežģīti, jo "piemineklis ir pārāk monolīts".

Savukārt RD izpilddirektors Jānis Lange atklāja, ka Latvijas Okupācijas muzejs Rīgas domi informējis, ka tam nav vajadzīgi pieminekļa fragmenti, kā rezultātā pēc nojaukšanas tiks utilizēts. Viņš gan plašāk neskaidroja, kā noritēs utilizēšana.

Jau ziņots, ka valdība 14. jūlijā atbalstīja 69 padomju un nacistisko režīmu slavinošu pieminekļu, piemiņas zīmju, piemiņas vietu un citu objektu demontāžu.

23.jūnijā stājās spēkā likums "Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā", saskaņā ar kuru publiskajā ārtelpā, publiskajā būvē vai publiskas personas iekštelpā, izņemot akreditētus muzejus, aizliegts eksponēt pieminekļus, piemiņas zīmes, piemiņas plāksnes, piemiņas vietas, arhitektoniskus vai mākslinieciskus veidojumus un citus objektus, kas izvietoti Latvijas teritorijā kopš 1940.gada un atbilst vismaz vienam no noteiktajiem kritērijiem - tie slavina PSRS vai nacistiskās Vācijas okupācijas varu, ar to saistītu notikumu vai personu, tie slavina totalitārismu, vardarbību, militāru agresiju, karu un kara ideoloģiju vai arī tie ietver padomju varas vai nacisma simbolus.

Atbilstoši likumam ticis noteikts, ka Rīgā, Uzvaras parkā esošais monuments ir demontējams, savukārt iepriekš minētajiem kritērijiem atbilstošus demontējamos objektus nosaka Ministru kabinets.

Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde, biedrība "Latvijas Mākslinieku savienība" un Latvijas Okupācijas muzejs jūnija beigās pēc demontējamo objektu izvērtēšanas nolēma, ka demontējami ir 69 objekti.

Demontēšanai piedāvātās vietas ir visos Latvijas vēsturiskajos novados, 23 pašvaldību teritorijās.

• Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis (PP);
• Pilsētas izpilddirektors Jānis Lange.