"Kad viņš novilka kreklu, bija par daudz," par piedzīvoto 1.maršruta tramvajā raksta TVNET lasītāja Iveta no Imantas. Par bezpajumtniekiem "Rīgas Satiksmes" transportos tiek runāts jau ilgi - smakojošs un smērējošs apģērbs, neadekvāta uzvedība ir tikai daži no "bonusiem", ar kādiem vismaz reizi dienā nākas sastapties tiem, kas par savu pārvietošanās līdzekli pilsētā izvēlējušies sabiedrisko transportu.
Rīgas sabiedriskais transports - par luksusa cenu, ar bomžiem un kontroles teroru (16)
“Darba dienas vidus, karsti, 1. tramvajs. Kopā ar divām draudzenēm sēžu tramvaja beigās un ar bažām vēroju publiku pieturā pie Centrāltirgus," raksta Iveta. Viņa 1. maršruta tramvaju izmanto savās ikdienas gaitās, dodoties no Imantas virzienā uz Juglu, un jau ilgi novērojusi, ka "kritiskais punkts ir Centrāltirgus".
"Es nekļūdījos: salonā ievēlās manāmi iereibis bārdains tips ar apsaitētu galvu un uztūkušiem, izplūdušiem sejas vaibstiem," savā stāstā atklāj Iveta.
Par bezpajumtniekiem, kas pārvietojas sabiedriskajā transportā, tiek runāts jau ilgi. Kamēr daudzos transportos izlīmēti koši plakāti, kuros norādīts, ko darīt situācijā, ja pasažieris ar smakojošu vai smērējošu apģērbu traucē pārējiem braucējiem, nav skaidrs, vai un kā "Rīgas Satiksme" šo problēmu tiešām ir gatava un spējīga risināt.
"Sēžoties puisim nošļūk bikses. Tā nu sēž iereibušais personāžs ar puspliku dibenu blakus solīdai dāmai – sten, pūš un klanās," pausts Ivetas rakstītajā ziņā. Viņa gan norāda, ka šoreiz "ir paveicies", jo vīrietis bijis miermīlīgs un citus pasažierus neesot traucējis. Vien ērti iekārtojies pašā tramvaja dibengalā, kur rindā trīs sēdekļi, un pa tiem laiski izgūlies. Sievietes vien bezpalīdzībā noraudzījušās uz situāciju.
"Kad viņš ar slaidu vēzienu novilka kreklu, tas tomēr bija par daudz! Tuvumā sēdošie pasažieri pielēca kājās un saspiedās tālāk salonā, kamēr deklasētais personāžs tramvaja aizmugurē jutās kā mājās," savu stāstu nobeidz Iveta. Viņa gan piebilst, ka šis nebūt nav trakākais, ko nācies piedzīvot, pārvietojoties ar "Rīgas Satiksmes" transportu.
Piemēram, pieminētais vīrietis nesmirdēja, kā arī neuzbāzās citiem pasažieriem, kamēr ierasti šādus personāžus pavada neizturama smaka un netīrība.
"Rīgas Satiksme" ir ļoti izvairīga, komentējot situāciju. Komentārus no uzņēmuma izdevās iegūt vien pēc divu nedēļu klusuma perioda, kad sākotnēji vērsāmies pie viņiem pēc skaidrojuma. Savā atbildē "Rīgas Satiksmes" sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Baiba Bartaševiča-Feldmane ir ļoti lakoniska.
"Primāri par kārtības nodrošināšanu tiek ziņots policijai, arī mūsu vadītāji gadījumos, ja pie viņiem pienāk pasažieris un informē, ka transporta līdzeklī ir personas, kuras traucē, nodod ziņu dispečeriem, kuri informē policiju vai piesaista citus atbildīgos dienestus," skaidro Bartaševiča-Feldmane. Tāpat viņa norāda, ka iedzīvotāji, saskaroties ar iepriekš minētajām problēmām, var paši ziņot pašvaldības policijai.
Viņa gan nekomentēja, vai pašā uzņēmumā ir kāds plāns, kā šo problēmu risināt. Uz jautājumu, kā varētu risināt šo problēmu, lai iedzīvotājiem būtu iespēja saņemt kvalitatīvus sabiedriskā transporta pakalpojumus, viņa neatbildēja.
Bartaševiča-Feldmane gan norādīja, ka "Rīgas Satiksmes" transportlīdzekļi tiek tīrīti katru dienu un ik dienas arī dezinficēti.
Tikmēr, paturot šo prātā, jau jūnija sākumā izskanēja informācija, ka, iespējams, varētu tikt pārskatītas un palielinātas vienreizējo biļešu cenas. Vienlaikus Rīgas Domes priekšsēdētāja vietnieks Vilnis Ķirsis preses konferencē jūnijā pauda, ka tiek vērtēta iespēja samazināt mēnešbiļešu cenas, nesniedzot konkrētus skaidrojumus, uz kā rēķina tas varētu notikt, bet solot, ka risinājumi tiks atrasti. Taču ir pagājis jau mēnesis kopš Ķirša teiktā, un nekādu jaunu ziņu pagaidām nav.
Pagaidām jādomā, ka iespēja, ka biļešu cenas varētu tikt palielinātas, ir ļoti reāla. Minētajā preses konferencē Vilnis norādīja, ka viens brauciens uzņēmumam izmaksā aptuveni 2,5 eiro - tātad vairāk nekā divas reizes dārgāk par šā brīža vienreizējās biļetes cenu. Informācija par iespējamu cenu pieaugumu pagaidām nav bijis, taču šķiet, uzņēmums, kurš, neraugoties uz pandēmiju, pērno gadu noslēdza ar vairāk nekā trīs miljonu eiro peļņu, nav pārāk ieinteresēts tādu problēmu kā bezpajumtnieku pārvietošanās un traucēšana citiem pasažieriem, novēršanā.
Saprotams, ka bezpajumtnieki ir daļa no sabiedrības, tāpat kā pārējie, turklāt kā lakmusa papīrs atspoguļo situāciju valstī.
"Tomēr šādas situācijas liek aizdomāties par “Rīgas Satiksmes” pakalpojumu kvalitāti. Un tā nav laba!" raksta Iveta.
Viņa ar sašutumu stāsta arī par citām ar "Rīgas Satiksmi" saistītām problēmām, kā pastāvīgi transportu kavējumi un grūtības iegādāties biļetes, īpaši brīvdienās. Šķiet, vienīgais, kam uzņēmums netaupa resursus, ir biļešu kontrolieri. Kā novērojusi Iveta, kontrolieru aktivitāte ir vislielākā tieši brīvdienās, kad, kā viņa saka, iegādāties e-talonu ir vislielākās problēmas.
Tāpat Iveta ir ļoti skeptiska arī par mikroautobusu satiksmi, kas pēc pandēmijas uzliesmojuma ir ievērojami pasliktinājusies. "Ja pirms pandēmijas tas bija ērts pārvietošanās veids Rīgā, tad tagad gribas teikt: beidziet ākstīties, slēdziet vispār, ja nevarat nodrošināt normālu pakalpojumu!" raksta iedzīvotāja.