Tikmēr, paturot šo prātā, jau jūnija sākumā izskanēja informācija, ka, iespējams, varētu tikt pārskatītas un palielinātas vienreizējo biļešu cenas. Vienlaikus Rīgas Domes priekšsēdētāja vietnieks Vilnis Ķirsis preses konferencē jūnijā pauda, ka tiek vērtēta iespēja samazināt mēnešbiļešu cenas, nesniedzot konkrētus skaidrojumus, uz kā rēķina tas varētu notikt, bet solot, ka risinājumi tiks atrasti. Taču ir pagājis jau mēnesis kopš Ķirša teiktā, un nekādu jaunu ziņu pagaidām nav.
Pagaidām jādomā, ka iespēja, ka biļešu cenas varētu tikt palielinātas, ir ļoti reāla. Minētajā preses konferencē Vilnis norādīja, ka viens brauciens uzņēmumam izmaksā aptuveni 2,5 eiro - tātad vairāk nekā divas reizes dārgāk par šā brīža vienreizējās biļetes cenu. Informācija par iespējamu cenu pieaugumu pagaidām nav bijis, taču šķiet, uzņēmums, kurš, neraugoties uz pandēmiju, pērno gadu noslēdza ar vairāk nekā trīs miljonu eiro peļņu, nav pārāk ieinteresēts tādu problēmu kā bezpajumtnieku pārvietošanās un traucēšana citiem pasažieriem, novēršanā.
Saprotams, ka bezpajumtnieki ir daļa no sabiedrības, tāpat kā pārējie, turklāt kā lakmusa papīrs atspoguļo situāciju valstī.
"Tomēr šādas situācijas liek aizdomāties par “Rīgas Satiksmes” pakalpojumu kvalitāti. Un tā nav laba!" raksta Iveta.
Viņa ar sašutumu stāsta arī par citām ar "Rīgas Satiksmi" saistītām problēmām, kā pastāvīgi transportu kavējumi un grūtības iegādāties biļetes, īpaši brīvdienās. Šķiet, vienīgais, kam uzņēmums netaupa resursus, ir biļešu kontrolieri. Kā novērojusi Iveta, kontrolieru aktivitāte ir vislielākā tieši brīvdienās, kad, kā viņa saka, iegādāties e-talonu ir vislielākās problēmas.
Tāpat Iveta ir ļoti skeptiska arī par mikroautobusu satiksmi, kas pēc pandēmijas uzliesmojuma ir ievērojami pasliktinājusies. "Ja pirms pandēmijas tas bija ērts pārvietošanās veids Rīgā, tad tagad gribas teikt: beidziet ākstīties, slēdziet vispār, ja nevarat nodrošināt normālu pakalpojumu!" raksta iedzīvotāja.