Pēdējos gados, īpaši Covid-19 pandēmijas karstumā, populāra kļuva investēšana kriptoaktīvos vai vismaz spēja sarunas laikā paspīdēt ar zināšanām par to, kas ir blokķēdes tehnoloģija un kriptovalūtas, piemēram, Bitcoin (bitkoins), par kuru nu jau būs dzirdējis pat tavs vectētiņš. Covid-19 laikā kriptovalūtu tirgus kopumā un kriptovalūtas pašas par sevi sasniedza savu līdz šim augstāko vērtību. Arī cits kriptoaktīvs – NFT (neaizvietojamie tokeni (Non-Fungible Token)) vērtības uzrāvienu sāka tieši pandēmijas karstumā. Bitkoins pat kļuva par oficiālu norēķināšanās līdzekli Salvadorā. Daudzi piespiedu mājsēdi izmantoja, lai izmēģinātu savu veiksmi investīciju tirgū, tai skaitā digitālajā. Diemžēl jaunizceptajiem investoriem 2022. gada pavasara vietā sākās “kriptoziema”, un burtiski pāris dienu laikā daļa no digitālajiem miljonāriem pārtapa par kriptobomžiem, pazaudējot visu investēto. Notikušais šokēja finanšu pasauli, un internetu pārņēma skaļi virsraksti par kriptoaktīvu jomas sabrukumu. Bet vai tā patiešām ir, ka viss brūk?

Vienu dienu kriptovalūta var būt tūkstošus vērta, nākamajā tās vērtība var nokristies par 99%. Tāpat kā citās jomās, arī šajā lielākie ieguvēji ir tie, kas jau sasnieguši pietiekami lielu bagātību, nevis tie, kas investē savus pēdējos iekrājumus. Protams, nav jāiegādājas bitkoinus, ja nav lieku 20 tūkstošu, var investēt kādā no vairāk nekā 11 000 citām pasaulē reģistrētajām kriptovalūtām. Bet tas nemaina iespējamību, ka vienu rītu pamodīsies ar tukšu kriptomaciņu. Tieši tas notika šī gada maijā, kad ar Terra/Luna sabrukumu sākās “kriptoziema”. Kad tā beigsies? Neviens nevar atbildēt, jo prognozēt šo jomu ir gandrīz neiespējami.