Asiņainā drāma Liepājā - daļa no vēl vienas neredzamās pandēmijas Latvijā

Jautājums, kāpēc par notikušo netiek ziņots, paliek neatbildēts. Iespējams, ka atbildes sniedz 2018. gadā veikta SKDS aptauja. Tā norāda, ka nereti sievietes pašas tiek vainotas vardarbībā. 39% respondentu norāda, ka vardarbību pret sievietēm provocē pašas cietušās, un 29% - ka sievietes bieži izdomā vai pārspīlē apgalvojumus par vardarbību vai izvarošanu. 

Turklāt, lai panāktu, ka sievietes par notikušo klusē, lietā nereti tiek likta arī manipulācija. Iluta Lāce, centra «MARTA» direktore, TVNET tiešsaistes portālam KLIK stāsta:

Varmākām ir talants likt domāt, ka sievietes pašas ir vainīgas, ka pret viņām vērš vardarbību. Parasti tas sākas ar pārmetumiem, kliedzieniem, pļaukām, ko pavada draudi. 

Jāņem vērā, ka kopš Covid-19 pandēmijas sākšanās mainījusies arī vardarbības upuru dzīve. Šai apziņai vajadzētu mudināt līdzcilvēkus aktīvāk iesaistīties savu tuvo labklājības nodrošināšanā. Mājsēdes laikā sievietes, kas bija attiecībās ar varmākām, ilgstoši atradās vienās telpās ar tiem, tādējādi tiekot pakļautas lielākam vardarbības ģimenē riskam. Piemēram, no 2019. gada marta līdz aprīlim (krīzes pašā sākumā) dienā tika saņemti vidēji 32 izsaukumi uz ģimenes konfliktiem, salīdzinot ar iepriekšējā gada to pašu periodu, kad tika saņemts 21 izsaukums. Eiropas Savienības Dzimumu līdztiesības institūta (EIGE) pētījums par vardarbību pret sievietēm pandēmijas laikā norāda, ka vardarbības rādītāji cēlušies visā ES. Taču plašāku salīdzināmu datu par notikušo joprojām nav, ņemot vērā, ka par pieredzēto (vai vienkārši redzēto) vardarbību netiek ziņots.

Latvijā jau veiktas nozīmīgas izmaiņas likumdošanā. Taču to īstenošanu bremzē izpratnes trūkums par dzimuma aspekta nozīmi vardarbības prevencijā

Šī gada sākumā policijai stājās spēkā jaunas pilnvaras par varmākas nošķiršanu no vardarbībā cietušām personām. Ja no vardarbības cietušās personas kāda iemesla dēļ atsakās policijā iesniegt rakstveida pieteikumus varmākas nošķiršanai, Valsts policijai ir tiesības pieņemt lēmumu par varmākas nošķiršanu bez cietušā iesnieguma. Šī pilnvara ļaus stiprināt policijas darbu vardarbības atpazīšanā un pieņemt nepieciešamo lēmumu pat tad, kad ar vardarbību saistītā stigma sabiedrībā traucē upurim vai līdzcilvēkam rīkoties.

Savukārt jau 2021. gada vidū tika pieņemta arī tiesību norma, kas varmākam nosaka pienākumu apgūt sociālās rehabilitācijas kursu vardarbīgas uzvedības mazināšanai. Tas var palīdzēt īstenot vardarbības prevenciju sabiedrībā un panākt ilgstošu personas uzvedības maiņu.

Vienlaikus par lielu problēmu Latvijā var uzskatīt tieši izpratnes trūkumu par dzimumu līdztiesības aspektu vardarbībā pret sievietēm un vardarbībā ģimenē. Šāds izpratnes trūkums ietekmē lēmumu pieņemšanas procesu valsts institūcijās, piemēram, policijā vai tiesu iestādēs. Lāce norāda:

Pat tad, ja upuris ir mēģinājis kaut kur vērsties, viņa var sastapties ar reakciju, kur tiek attaisnota varmākas rīcība. Šī atšķirīgā attieksme traucē ieraudzīt vardarbību.

Arī presē un ikdienas sarunās, kur izmantojam frāzes, kas izvairās no varmākas vainošanas, lielā mērā nostājamies vainīgās personas pusē. 

Kad zinām, ka varmāka ir vīrietis un upuris – sieviete, tad jārunā par vīrieša vardarbību pret sievieti. Par to ir jārunā kā par noziegumu, nevis "ģimenes konfliktu", lai nemazinātu šī nozieguma būtību.

Atpazīt apdraudējumu dzīvībai un rīkoties

Ņemot vērā, ka progress vardarbības pret sievietēm novēršanā Latvijā ir lēns, prevencijas pasākumi jāveic visiem sabiedrības locekļiem. Lāce norāda, ka iespējamu apdraudējumu dzīvībai iespējams saskatīt šādos apstākļos:

Apdraudējumu dzīvībai var atpazīt situācijā, kad tiek saņemti draudi nogalināt viņu vai bērnus, izdarīt pašnāvību, atkārtota fiziska vardarbība, tajā skaitā žņaugšana, seksuālā vardarbība. Ja vardarbības veicējam ir pieejams ierocis, tad apdraudējums uzskatāms par īpaši augstu.