Nevardarbīgām kustībām ir iespēja gāzt pat nežēlīgāko diktatoru, teikts koncepcijā (7)

Koncepcijas sadaļā par nevardarbīgām pretošanās metodēm skaidrots, ka nevardarbīgām kustībām ir iespēja gāzt pat nežēlīgāko diktatoru. Tomēr pie varas esošie parasti nenodod savu varu brīvprātīgi. Drīzāk viņiem ir jāliek saprast, cik augsta politiskā un ekonomiskā cena būs nepieciešama "status quo" saglabāšanai.

Lai arī pastāv iespēja, ka ar stratēģisku nevardarbīgu darbību cilvēki, kuriem iepriekš nebija pilsonisko tiesību un pilnvaru un kas tika marginalizēti, iegūs pilnvaras, nekad nav garantijas, ka nevardarbīga kustība būs sekmīga.

Nevardarbīgas pretošanās dalībniekiem īpaši nopietnu izaicinājumu rada izteikti autoritāri režīmi, kas ir noslēgti no globālās ekonomikas, pausts dokumentā. Šādā vidē aktīvistiem ir lieli riski un sekas. Vēstures piemēri liecinot, ka neskaitāmi daudz cilvēku, kas cīnījušies nevardarbīgi, ir tikuši arestēti, spīdzināti un nogalināti.

Viens no ievērojamākajiem teorētiķiem nevardarbīgu pretošanās metožu un revolūciju jomā bija amerikāņu zinātnieks Džīns Šārps, kurš izstrādājis 198 nevardarbīgu taktiku sarakstu.

Šādas metodes var būt efektīvas, kad valdības spēki nezina, kā rīkoties saistībā ar nevardarbīgu pretošanos. Šārps izvirzīja teoriju, ka policija un karavīri ir apmācīti ar spēku vērsties pret spēku, taču ir daudz mazāk sagatavoti apkarot nevardarbīgu pretošanos.

Nevardarbīga pretošanās var izpausties gan kā konkrētu likumu sīka, ierobežota neievērošana, gan kā pilnīga valsts pārvaldes ignorēšana.

Šārps identificējis 198 nevardarbīgas darbības metodes. Viņš tās iedalījis trijās kategorijās. Pirmkārt, protests un pārliecināšana, kas nozīmē oficiālus paziņojumus, blogu rakstīšanu, skrejlapu izplatīšanu, simbolu nēsāšanu, teātri un mūziku, kā arī pievienošanās "Facebook" protesta grupām. Tāpat Šārps minējis procesijas, mirušo godināšanu un tautas sapulces.

Otrā kategorija ir nesadarbošanās, kas nozīmē sociālos vai ekonomiskos boikotus, aizliegtas vai cenzētas informācijas teksta ziņojumus, darba streikus, safabricētu vēlēšanu boikotēšanu un atteikšanās atzīt režīma leģitimitāti.

Trešā kategorija ir intervence, kas nozīmē badastreikus, sēdstreikus ielās, ar mobilo telefonu uzņemtu notikumu videostraumēšana tiešsaistē internetā, kas parāda pretinieka ļaunprātīgu rīcību vai krāpšanu, biroju ieņemšana, cenšanās panākt ieslodzījumu, kā arī administratīvo iestāžu pārslogošanu.

Ļoti sīki izstrādātas un praktiskas nevardarbīgas un pasīvas pretošanās metodes plašai sabiedrībai 1965.gadā bija izstrādājis arī Šveices armijas majors Hanss fon Dahs. Viņš aprakstīja dažādas rīcības formas, piemēram, traucēt ienaidnieka karavīriem miegu, sabojāt viņu apģērbu mazgāšanas laikā, pārdot preces par paaugstinātu cenu un bojātas preces un sabojāt augļus un dārzeņus, kad tie tiek iepakoti iepirkumu somās.

Fon Dahs iedzīvotājus iedalīja grupās atkarībā no to nodarbinātības un piedāvāja konkrētus ieteikumus, kā pasīvi pretoties okupantam. Viņš paskaidroja, kā medicīniskais personāls, atklāti lietojot medikamentus un medicīnisko aprīkojumu lielā apmērā, var noslēpt daļu medikamentu un aprīkojuma, lai to atliktu malā un nodotu pretošanās dalībniekiem.

Viņš ieteica, ka vietējie policisti var noslēpt savas uniformas un nodot tās aktīviem pretošanās dalībniekiem, lai vēlāk tās tiktu izmantotas operācijās maldināšanai, veicot reidus un ievācot informāciju.

Koncepcijā skaidrots, ka lielākajai daļai šo metožu sekmes ir atkarīgas no spējas nodrošināt plašu izpildi.

Piemēram, lai boikots būtu iedarbīgs, nepieciešams, lai tajā piedalītos liels skaits cilvēku. Oranžās revolūcijas laikā Ukrainā organizētāji spēja pret valdību mobilizēt simtiem tūkstošu cilvēku, vienlaikus izvairoties no vardarbības izmantošanas vai provocēšanas.

Dokumentā arī skaidrots, ka organizācija ir izšķirīgi svarīgs nevardarbīgas pretošanās aspekts, jo ir jāorganizē pretošanās kustības komponenti - atbalstītāji un atbalsta tīkls, pagrīdes organizācija, partizāni, sabiedrība. Lai šāda pretošanās kustība būtu sekmīga, ievērojamai iedzīvotāju daļai ir jābūt organizētai, lai varētu piedalīties šo metožu īstenošanā.

Nevardarbīgas pretošanās kustībai ir aizvien lielāka loma daudzās pagrīdes organizācijas darbībās. 21.gadsimtā globālie tehnoloģiskie tīkli, kas savieno datorus interneta tīklā, apvienojumā ar sociālajiem tīkliem, ir radījuši inovatīvus saziņas un protesta veidus.

Lai arī tie nav tik spēcīgi, lai tikai ar tiem vien mainītu režīmu, saziņas saites veido forumu jaunatnei, lai tā iesaistītos kreatīvos alternatīvos pasākumos piketēšanai un saukļu skandēšanai, kurus bieži vien virza sociālie tīkli. Šī ar tehnoloģiju palīdzību veidotā saziņas un organizēšanas forma, visticamāk, arī turpmāk izcelsies, īstenojot nevardarbīgas darbības, pausts koncepcijā.

Okupētas lielas iedzīvotāju daļas organizēšana, lai iesaistītu to nevardarbīgas pretošanās kustībā, var būt svarīga stratēģiskās komunikācijas naratīva sastāvdaļa. Tā ļauj lielu iedzīvotāju daļu iesaistīt pretošanās darbībā ar minimālu risku sev, jo īpaši tad, ja tiek iesaistīts liels iedzīvotāju skaits. Tā palīdz uzturēt sabiedrības morālo stāvokli pret okupantu, kā arī cerību uz valsts suverenitātes atgūšanu.

Dokumentā arī uzsvērts, ka nevardarbīga pilsoniskā pretošanās ļauj gandrīz visiem neatkarīgi no dzimuma, vecuma, izglītības vai ekonomiskā statusa ieņemt nozīmīgu lomu, īstenojot nevardarbīgu pretošanos, kas ir efektīvs līdzeklis, kā pretoties agresorvalstij un tās iedibinātajam režīmam.

Dažkārt izaicinājumi un riski var būt lieli un oponenti var būt iespaidīgi. Rūpīgi plānojot un apņēmīgi rīkojoties, aizrautīgi cilvēki var izmantot nevardarbīgas pilsoniskas darbības kā reālu alternatīvu, lai pretotos agresijai un atgūtu valsts suverenitāti, skaidrots koncepcijā.

LETA jau maija beigās rakstīja, ka Latvijas Aizsardzības ministrija šogad plāno publicēt sabiedrībai paredzētu Pretošanās doktrīnu, kurā būtu izskaidroti ar pretošanos saistīti pamatjēdzieni, pretošanās plānošana, veidi un norise.

NATO Speciālo operāciju pavēlniecības Eiropā un Zviedrijas Aizsardzības universitātes sadarbības rezultātā tapusī "Pretošanās operāciju koncepcija" ir pieejama portālā "sargs.lv".